1. oktobris: kā radās veco ļaužu diena un ko darīt bez e-prasmēm

Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī. Apvienoto Nāciju Organizācija šo dienu izveidoja, lai pievērstu uzmanību vecāku cilvēku tiesībām un vietai sabiedrībā. Latvijā tās jēga kļūst konkrēta brīdī, kad cilvēkam jāsaņem informācija vai pakalpojums, bet viņš nelieto internetu vai nevar patstāvīgi aizpildīt pieteikumu.

Autors: DokiShop redakcija. Publicēts: 2026. gada 1. oktobrī.

Kāpēc Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī

ANO Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī pieņēma rezolūciju 45/106, ar kuru noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienai veltītajā lapā skaidrots tās starptautiskais konteksts: sabiedrības novecošana skar daudzas valstis, tādēļ vecāku cilvēku vajadzības un ieguldījums nedrīkst palikt ārpus publiskām sarunām.

Šī diena nav piesaistīta vienam vēsturiskam notikumam Latvijā. Tā ir kopīga diena, kurā valstis, pašvaldības, organizācijas un ģimenes var pievērsties tam, kā vecāki cilvēki dzīvo šodien. Tāpēc jautājums nav tikai par svinīgu apsveikumu. Tikpat būtiski ir tas, vai cilvēks var saņemt saprotamu atbildi, nokļūt līdz pakalpojumam un pats piedalīties lēmumos, kas viņu skar.

Vārds „vecs” dienas nosaukumā var skanēt neveikli. Tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem noteiktā vecumā ir vienādas vajadzības. Viens turpina strādāt un brīvi lieto digitālos rīkus; citam vajadzīga palīdzība ar pieteikumu, pārvietošanos vai informācijas izlasīšanu. Cieņpilna pieeja sākas ar jautājumu konkrētajam cilvēkam, nevis pieņēmumu par viņa spējām.

Ko šī diena nozīmē ikdienā Latvijā

Latvijā daļa informācijas par valsts pakalpojumiem ir atrodama portālā Latvija.gov.lv. Tas ir noderīgs sākumpunkts cilvēkam, kurš lieto internetu. Taču informācijas atrašanās tīmeklī pati par sevi vēl nenozīmē, ka ikviens var to izmantot. Šķērslis var būt sarežģīts teksts, ierīces trūkums, grūtības pieslēgties vai neziņa, pie kuras iestādes vērsties.

Iedomāsimies praktisku situāciju: vecākam ģimenes loceklim pienāk paziņojums, kurā norādīts, ka nākamais solis jāveic tiešsaistē. Vispirms ir jānoskaidro, ko tieši prasa paziņojums, kurš to sūtījis un kāds ir termiņš. Tikai tad ir vērts meklēt attiecīgās iestādes oficiālajā vietnē, vai iespējama saziņa pa tālruni, klātienē vai ar pārstāvja palīdzību. Pieejamie veidi atšķiras atkarībā no pakalpojuma.

Šāda pārbaude ir svarīga arī tāpēc, ka ģimenes palīdzība nedrīkst izslēgt paša cilvēka izvēli. Pirms aizpildīt iesniegumu viņa vietā, jāizskaidro, kam tas paredzēts un kādi dati tiks nodoti. Ja iestāde prasa pilnvarojumu, jānoskaidro tieši tās noteiktā kārtība. Paroles un piekļuves kodus nav jānodod citam cilvēkam tikai tāpēc, ka digitāls solis šķiet sarežģīts.

Ar ko sākt, ja pakalpojums šķiet pieejams tikai internetā

Vispirms atrodiet pakalpojuma sniedzēju: iestādes nosaukumu uz vēstules, oficiālo tīmekļvietni vai ierakstu Latvija.gov.lv. Pēc tam uzdodiet konkrētu jautājumu: „Kā šo pakalpojumu var saņemt cilvēks, kurš nelieto internetu?” Atbilde palīdzēs saprast, vai ir iespējams pierakstīties klātienē, nosūtīt dokumentus citā veidā vai saņemt konsultāciju.

Ja runa ir par pašvaldības pakalpojumu, sazinieties ar savu pašvaldību un noskaidrojiet klientu apkalpošanas iespējas. Ja tas ir valsts iestādes pakalpojums, izmantojiet tās publicēto kontaktinformāciju. Nav droši pieņemt, ka vienam pakalpojumam paredzētais iesniegšanas veids der arī citam; precīzu kārtību nosaka konkrētais pakalpojuma sniedzējs.

Sarunai var sagatavot īsu pierakstu: kāds pakalpojums vajadzīgs, kāds paziņojums saņemts, kādi termiņi tajā minēti un kurš jautājums palicis neskaidrs. Tas palīdz saņemt precīzāku atbildi arī tad, ja cilvēks nevēlas vai nevar lietot elektronisku pieteikumu. Pierakstiet iestādes sniegto atbildi un nepieciešamos nākamos soļus, lai tie nepazustu starp vairākām telefonsarunām.

Cieņa nozīmē iespēju pašam piedalīties

Starptautiskās veco ļaužu dienas būtība nav pieņēmums, ka vecākiem cilvēkiem vienmēr nepieciešama aprūpe. Tā atgādina arī par līdzdalību: iespēju uzdot jautājumus, pieņemt lēmumus un saņemt informāciju tādā veidā, ko cilvēks var izmantot. Digitāli pakalpojumi var ietaupīt laiku, taču skaidra valoda un saprotama saziņa ir vajadzīga neatkarīgi no izmantotā kanāla.

Ģimenē tas var sākties ar vienu vienkāršu sarunu. Pajautājiet vecākajam ģimenes loceklim, kurš ikdienas pakalpojums sagādā visvairāk grūtību un kādu palīdzību viņš vēlas. Varbūt vajadzīgs kopā izlasīt vēstuli; varbūt atrast pareizo tālruņa numuru; varbūt pietiek ar laiku pašam izrunāt jautājumu ar iestādi. Palīdzības veids jāpielāgo cilvēkam, nevis viņa vecumam.

1. oktobris dod iemeslu šo sarunu sākt, bet pieejamība ir pārbaudāma jebkurā dienā. Ja ģimenē ir neatrisināts jautājums par pakalpojumu, nākamais lietderīgais solis ir atrast atbildīgo iestādi un noskaidrot tās piedāvāto saziņas un pieteikšanās kārtību.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija