15. Saeima: vai aktivitāte 3. oktobrī pārsniegs 60%?

Autors: DokiShop redakcija
Publicēts: 2026. gada 17. augustā

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un galvenais prognozes jautājums ir, vai tajās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo. Latvijas Vēstneša tiesību aktu vietnē publicētais Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka kārtējās vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. Tieši vēlēšanu diena ir prognozes slēgšanas termiņš, taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētie CVK galīgie valsts mēroga rezultāti.

Pašlaik piesardzīgais vērtējums ir NĒ. Spēcīgākais publiski pārbaudāmais atskaites punkts ir 14. Saeimas vēlēšanu aktivitāte — 59,43%. Tas ir ļoti tuvu robežai, tādēļ aktīva kampaņa, ērta balsošana un reģionu mobilizācija varētu rezultātu pacelt virs 60%. Vienlaikus neliela līdzdalības samazināšanās nostiprinātu NĒ iznākumu.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai valsts mēroga vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir vismaz 60,01%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir 60,00% vai zemāks.
• Iznākumu nosaka CVK galīgie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti.

2022. gadā līdz 60% pietrūka 0,57 procentpunktu

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā vēlētāju aktivitāte valstī sasniedza 59,43%. Tas ir vēsturisks rezultāts, nevis automātiska norāde par 2026. gada iznākumu.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī aktivitāte sasniegs 60%?

Šī nelielā starpība padara prognozi līdzsvarotu. Lai rastos JĀ iznākums, nav vajadzīgs vēsturiski neparasts līdzdalības lēciens, tomēr ar 2022. gada aktivitātes atkārtošanos nepietiktu.

Procentpunktu starpība arī nav tas pats, kas balsotāju skaits. Nepieciešamais papildu vēlētāju skaits būs atkarīgs no CVK izmantotā balsstiesīgo kopskaita un galīgās uzskaites. Tādēļ pirms vēlēšanām precīzu cilvēku skaitu, kas vajadzīgs 60% pārsniegšanai, nevar droši noteikt tikai no iepriekšējā rezultāta.

Partiju konkurence var mobilizēt, bet arī nogurdināt vēlētājus

Viena no nozīmīgākajām nenoteiktībām ir konkurences intensitāte. Ja vairākām partijām būs reālas iespējas pārvarēt ievēlēšanas slieksni vai cīnīties par valdības veidošanu, vēlētājiem var rasties spēcīgāka sajūta, ka katrai balsij ir nozīme.

Aktivitāti var veicināt arī skaidri atšķirīgi piedāvājumi par ekonomiku, drošību, veselības aprūpi, izglītību un reģionu attīstību. Savukārt grūti atšķiramas programmas vai pārliecība, ka vēlēšanu iznākums neko būtisku nemainīs, var mazināt motivāciju.

Svarīgi būs vērot ne tikai partiju popularitāti, bet arī kampaņas spēju sasniegt cilvēkus, kuri parasti svārstās starp piedalīšanos un palikšanu mājās. Šajā grupā izšķiroši var būt publiskie līderu strīdi, debates, kandidātu reputācija un konkrētu problēmu aktualitāte.

Aktivitātes virzienu var ietekmēt četri pārbaudāmi signāli:

• konkurence starp vairākiem līdzīgi spēcīgiem sarakstiem;
• kampaņas uzmanība ārpus Rīgas un lielajām pilsētām;
• jauniešu un pirmreizējo vēlētāju uzrunāšana;
• uzticēšanās vēlēšanu norisei un informācijas kvalitātei.

Asa kampaņa pati par sevi negarantē lielāku līdzdalību. Tā var mobilizēt partiju atbalstītājus, bet pārmērīgi negatīva komunikācija vai maldinošas informācijas izplatība daļai sabiedrības var radīt nogurumu un atsvešināšanos.

Balsošanas pieejamība Latvijā var izšķirt nelielo starpību

Ja prognozes robežu no iepriekšējā rezultāta šķir tikai 0,57 procentpunkti, praktiskiem šķēršļiem ir liela nozīme. Vēlētājiem jāzina, kur un kad iespējams balsot, kādi personu apliecinoši dokumenti nepieciešami un vai pirms vēlēšanu dienas būs pieejamas CVK noteiktās balsošanas iespējas.

Iecirkņu sasniedzamība īpaši svarīga cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti, lauku iedzīvotājiem, studentiem un tiem, kuri vēlēšanu dienā strādā. Darba laiks, sabiedriskais transports un skaidri izskaidrota pieteikšanās balsošanai vēlētāja atrašanās vietā var ietekmēt reālo līdzdalību.

Vēlēšanu dienas laikapstākļi var mainīt aktivitāti atsevišķās grupās, taču to ietekmi nevajadzētu pārspīlēt mēnešiem iepriekš. Nozīmīgāka var būt savlaicīgi pieejama informācija un iespēja vēlētājiem ieplānot balsošanu.

Reģioni un diaspora kopā veido valsts rezultātu

Prognozes iznākumu noteiks viena valsts mēroga procentuālā vērtība, taču tā veidosies no atšķirīgas līdzdalības Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē, kā arī no ārvalstīs nodotajām balsīm. Atsevišķa reģiona augsta aktivitāte pati par sevi nav JĀ iznākums.

Reģionos būtiska būs pašvaldību, vietējo mediju, pilsonisko organizāciju un kandidātu spēja izskaidrot vēlēšanu nozīmi. Vietās, kur līdzdalību ierobežo attālums līdz iecirknim vai transporta iespējas, organizatoriskie apstākļi var kļūt tikpat svarīgi kā politiskais piedāvājums.

Diasporas vēlētājiem izšķiroša ir informācija par ārvalstīs izveidotajiem iecirkņiem un balsošanu pa pastu atbilstoši likumam un CVK publicētajiem termiņiem. Vēla pieteikšanās, lieli attālumi un nepietiekama informētība var mazināt līdzdalību pat tad, ja interese par vēlēšanām ir augsta.

Tādēļ priekšvēlēšanu periodā jāvērtē ne tikai Latvijā notiekošā kampaņa. Nozīme būs arī tam, cik agri CVK un Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs publicēs praktisku informāciju un cik plaši tā sasniegs diasporas kopienas.

Kas palielinātu JĀ iespēju

JĀ scenārijs kļūtu ticamāks, ja kampaņas noslēgumā būtu vienlaikus redzama cieša partiju konkurence, augsta sabiedrības interese un plaša vēlētāju mobilizācija. Papildu signāls būtu aktīva iesaiste reģionos un ārvalstīs, ne tikai galvaspilsētā.

Slieksni var palīdzēt pārsniegt arī vienkārša, savlaicīga informācija par iecirkņiem, dokumentiem un balsošanas kārtību. Tā kā 2022. gada rezultāts bija tuvu 60%, pat mērena līdzdalības palielināšanās vairākās vēlētāju grupās varētu būt pietiekama.

Kas nostiprinātu NĒ scenāriju

NĒ iespēja pieaugtu, ja kampaņa nespētu uzrunāt neizlēmušos, jauniešus un cilvēkus, kuri iepriekš vēlēšanās nav piedalījušies. To varētu veicināt arī zema uzticēšanās partijām, neskaidri politiskie piedāvājumi vai sajūta, ka vēlēšanu iznākums ir iepriekš paredzams.

NĒ nenozīmē, ka aktivitātei jābūt zemai vēsturiskā izpratnē. Arī 59,99% būtu ļoti tuvu robežai, tomēr neatbilstu nosacījumam “vairāk nekā 60,00%”.

Kur CVK pārbaudīt iecirkni, kandidātus un balsošanas kārtību

Oficiālā praktiskā informācija jāmeklē CVK tīmekļvietnē un tās īpašajā 15. Saeimas vēlēšanu sadaļā, kad tā publicēta. Sociālo tīklu ieraksti vai partiju paziņojumi var palīdzēt orientēties, taču balsošanas kārtība jāpārbauda CVK materiālos.

Pirms došanās balsot pārbaudāmas piecas lietas:

• sava iecirkņa vai pieejamo iecirkņu informācija;
• vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laiks;
• reģistrētie kandidātu saraksti un programmas;
• nepieciešamie personu apliecinošie dokumenti;
• balsošanas iespējas Latvijā un ārvalstīs.

Kandidātu saraksti jāvērtē pēc CVK oficiālās publikācijas, jo tikai tajā būs redzami vēlēšanām reģistrētie saraksti un kandidāti. Arī iecirkņu saraksts un detalizētā vēlēšanu dienas kārtība jāpārbauda pēc galīgās publicēšanas, īpaši tad, ja iepriekšējās vēlēšanās izmantots cits iecirknis.

Ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem ieteicams laikus pārbaudīt CVK un attiecīgās Latvijas pārstāvniecības informāciju. Balsošanai pa pastu vai klātienē var būt atšķirīgi pieteikšanās un dokumentu nosacījumi.

Iznākumu noteiks tikai CVK galīgais valsts rādītājs

Prognoze atrisinās ar JĀ tikai tad, ja CVK galīgajos valsts mēroga 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Galīgais rādītājs 60,01% vai vairāk nozīmēs JĀ.

Ja CVK publicēs tieši 60,00% vai zemāku aktivitāti, iznākums būs NĒ. Priekšlaicīga balsu skaitīšanas aina, nepilnīgi iecirkņu dati, reģionālie procenti un mediju aprēķini šo nosacījumu neizpilda.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs CVK publicētā 15. Saeimas vēlēšanu sadaļa ar kandidātu sarakstiem, iecirkņiem un balsošanas kārtību. Pēc 3. oktobra izšķirošs būs tikai galīgais valsts mēroga aktivitātes rādītājs.

Avots: Latvijas Vēstnesis