Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu diena 26. septembrī atgādina, ka valodu prasmes palīdz cilvēkiem mācīties, strādāt un saprast citam citu pāri robežām. Latvijā šī diena dod iespēju vienlaikus runāt par latviešu valodas vietu valstī, ikdienā lietotajām svešvalodām un Eiropas kultūru daudzveidību. Ģimenei vai skolai nav vajadzīgs liels pasākums: arī viena saruna par pazīstamiem vārdiem dažādās valodās var kļūt par labu sākumu.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu dienas tradīcija izauga no 2001. gada Eiropas Valodu gada, ko īstenoja Eiropas Padome sadarbībā ar Eiropas Savienību. Kopš tā laika 26. septembris ir ikgadēja iespēja pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropā sastopamajām valodām. Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē dienai veltītus materiālus un idejas nodarbībām.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Tāpēc arī šīs dienas nozīmi nevajag sašaurināt līdz Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Eiropā cilvēki runā gan valsts valodās, gan reģionālajās, mazākumtautību un ģimenēs pārmantotajās valodās. Dažām ir plaša starptautiska lietošana, citas ikdienā dzirdamas daudz mazāk, taču abas pieder pie kontinenta kultūras dzīves.

Dienas jēga nav noteikt, kura valoda ir vērtīgāka. Tā mudina cilvēkus iepazīt valodas, ko viņi vēl nezina, un pamanīt prasmes, kas jau ir apkārt. Skolēnam tas var būt pirmais sveiciens jaunā valodā; pieaugušajam — atgādinājums, ka mācīties var arī pēc skolas beigšanas.

Latviešu valoda un daudzvalodība Latvijā

Latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Šis statuss attiecas uz valsts un sabiedriskās dzīves pamatkārtību; svešvalodu apguve to nemaina. Cilvēks var stiprināt savu latviešu valodas prasmi un vienlaikus mācīties angļu, vācu, franču vai jebkuru citu valodu, kas viņam vajadzīga saziņai, darbam vai interesei.

Latvijas valodu vide nav vienāda visās ģimenēs un vietās. Vienā mājā ikdienā var skanēt vairākas valodas, citā bērns ar svešvalodu pirmoreiz sastopas skolā, filmā vai ceļojumā. Saruna par daudzvalodību tāpēc sākas ar vienkāršu jautājumu: kuras valodas cilvēki mūsu apkārtnē lieto un kādās situācijās tās viņiem palīdz?

Latvijas kultūras kontekstā vieta ir arī lībiešu valodai un latgaliešu rakstu valodai. To iepazīšana palīdz saprast, ka valodu daudzveidība nav tikai kaut kas sastopams ārzemēs. Vienlaikus šīs valodas nevajag sajaukt ar svešvalodu stundu mērķiem vai ar latviešu valodas valsts valodas statusu: katrai ir sava vēsture un vieta Latvijas kultūrā.

Daudzvalodība nenozīmē, ka katram cilvēkam vienlīdz labi jāpārvalda vairākas valodas. Kāds spēj brīvi sarunāties, cits prot izlasīt norādi, atpazīt radniecīgu vārdu vai pieklājīgi sasveicināties. Šie līmeņi atšķiras, un arī nelielas zināšanas var būt noderīgas, ja cilvēks apzinās, ko viņš saprot un kad jālūdz palīdzība.

Ko ģimene var izmēģināt vienā pēcpusdienā

Visvienkāršāk ir sākt ar tematu, kas bērnam jau pazīstams: ēdienu, dzīvniekiem, sportu vai ceļošanu. Izvēlieties divas vai trīs valodas un salīdziniet dažus vārdus. Var pievērst uzmanību tam, kuri skan līdzīgi un kuri šķiet pavisam atšķirīgi. Šāds uzdevums rosina ziņkāri, neprasot iegaumēt garu vārdu sarakstu.

• Atrodiet kartē vietas, kur izvēlētās valodas lieto, un pārrunājiet, kāpēc viena valoda var skanēt vairākās valstīs.
• Pajautājiet ģimenes locekļiem, kādus vārdus viņi zina citās valodās un kur tos iemācījušies.
• Noklausieties īsu stāstu vai dziesmu valodā, kuru nepārvaldāt, un mēģiniet atpazīt atkārtotus vārdus.
• Iemācieties sasveicināties un pateikt paldies, pēc tam pārbaudiet izrunu uzticamā mācību materiālā vai pie valodas pratēja.

Ja ģimenē runā vairākās valodās, bērns var pastāstīt, kurās situācijās lieto katru no tām. Nav nepieciešams kādu aicināt runāt visas grupas priekšā vai kļūt par savas kultūras pārstāvi. Piedalīšanās ir vērtīgāka, ja cilvēks pats izvēlas, ar ko dalīties.

Kā skolā valodas pārvērst par kopīgu izpēti

Skolā Eiropas Valodu dienu var sasaistīt ar ģeogrāfiju, vēsturi, literatūru un medijpratību. Piemēram, skolēni var izpētīt viena bieži lietota vārda ceļu vairākās valodās. Viņi var salīdzināt arī to, kā dažādās valstīs raksta datumu vai uzrunā cilvēku vēstulē. Uzdevums kļūst jēgpilnāks, ja jāizskaidro novērojums, nevis tikai jāizveido plakāts.

Ja klasē ir skolēni ar atšķirīgu valodu pieredzi, skolotājs var piedāvāt brīvprātīgu iespēju pievienot piemērus no mājās lietotajām valodām. Pārējie piemērus var meklēt vārdnīcās un mācību materiālos. Tas ļauj piedalīties visiem, neuzliekot nevienam pienākumu tulkot vai runāt visas kopienas vārdā.

Vērtīgs noslēguma uzdevums ir katram izvēlēties vienu sasniedzamu nākamo soli: izlasīt īsu tekstu, noskatīties video ar subtitriem vai nedēļu atkārtot piecus noderīgus vārdus. Eiropas Valodu dienas materiālu vietnē var meklēt papildu idejas. Pati diena ilgst vienu datumu kalendārā, bet valodas vislabāk nostiprinās tad, ja pie tām atgriežas arī pēc 26. septembra.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe