ES MI akts darbavietās: kas Latvijā mainās 2026. gadā

Autors: DokiShop redakcija | 2026. gada 31. augusts

Kopš 2026. gada 2. augusta piemēro lielāko daļu ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē nepieciešamību apzināt izmantotās MI sistēmas, noteikt savu lomu un pārbaudīt, vai vajadzīga cilvēka uzraudzība, dokumentācija vai skaidrs paziņojums lietotājam.

Vienlaikus nevar pieņemt, ka visas prasības sākušas darboties vienā dienā. Regulai ir pakāpenisks piemērošanas grafiks, izņēmumi un atsevišķi pārejas termiņi. Konkrētais pienākums jāpārbauda pēc sistēmas riska kategorijas, izmantošanas nolūka un organizācijas lomas.

Praktiskā aina

• Vispirms jāizveido darbā izmantoto MI rīku uzskaite.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas risinājumi var būt augsta riska sistēmas.
• Tērzēšanas sistēmām noteiktos gadījumos jāatklāj, ka lietotājs sazinās ar MI.
• Atbildība atšķiras sistēmas nodrošinātājam un profesionālajam izmantotājam.

Prasību piemērošana notiek vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. No 2025. gada februāra sāka piemērot aizliegumus noteiktiem nepieņemama riska lietojumiem un prasības par darbinieku pietiekamu MI pratību. Vēl viena noteikumu daļa, tostarp pārvaldības un vispārīga lietojuma MI regulējums, kļuva piemērojama 2025. gada augustā.

No 2026. gada 2. augusta piemēro regulas lielāko daļu, tostarp būtisku daļu augsta riska sistēmu un caurskatāmības prasību. Tomēr atsevišķām noteiktās sistēmās iestrādāta augsta riska MI prasībām un jau tirgū esošiem risinājumiem var būt citi termiņi. Tādēļ ar vienu kopīgu “atbilstības datumu” nepietiek.

Riska līmenis ir atkarīgs no faktiskā lietojuma

Mākslīgā intelekta akts sistēmas vērtē pēc to radītā riska un izmantošanas mērķa:

• Nepieņemams risks: atsevišķi MI lietojumi ir aizliegti.
• Augsts risks: piemēro stingrākas prasības pārvaldībai, dokumentācijai, uzraudzībai un darbības kontrolei.
• Caurskatāmības risks: cilvēks jāinformē par mijiedarbību ar MI vai sintētiska satura izmantošanu.
• Minimāls risks: daudziem ikdienas rīkiem īpašu obligātu prasību ir mazāk.

Tas nozīmē, ka vienas un tās pašas tehnoloģijas statuss var mainīties atkarībā no nolūka. Teksta palīgs iekšēju melnrakstu veidošanai parasti nerada tādu pašu risku kā sistēma, kas šķiro darba kandidātus vai vērtē darbinieku sniegumu.

Darbavietās svarīga inventarizācija un cilvēka uzraudzība

Par augsta riska lietojumiem var tikt uzskatītas noteiktas sistēmas, kuras izmanto kandidātu atlasē, paaugstināšanas vai darba attiecību izbeigšanas lēmumos, uzdevumu sadalē un darbinieku uzvedības vai snieguma uzraudzībā. Ne katrs automatizēts personāla rīks automātiski ietilpst šajā kategorijā, tāpēc jāvērtē tā paredzētais un faktiskais lietojums.

Organizācijas praktiskā pārbaude var sākties ar šādiem jautājumiem:

• Kādi MI rīki tiek lietoti un kurš tos ir apstiprinājis?
• Vai sistēma ietekmē pieņemšanu darbā, algu, paaugstināšanu vai atlaišanu?
• Kurš darbinieks var apturēt vai pārskatīt sistēmas rezultātu?
• Vai tiek saglabāti nepieciešamie žurnāli un ievērotas lietošanas instrukcijas?
• Vai darbinieki un viņu pārstāvji jāinformē pirms augsta riska sistēmas izmantošanas?

Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt tikai formāls apstiprinājums. Atbildīgajai personai jāspēj saprast sistēmas ierobežojumus, pamanīt neparastu rezultātu un vajadzības gadījumā neizmantot ieteikumu.

Nodrošinātāja un izmantotāja pienākumi atšķiras

Sistēmas nodrošinātājs parasti atbild par risinājuma izstrādi, riska pārvaldību, tehnisko dokumentāciju, atbilstības procedūrām un lietošanas instrukcijām. Ieviesējam jeb organizācijai, kas sistēmu profesionāli izmanto savā darbībā, jāievēro instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība un jāseko sistēmas darbībai.

Ja uzņēmums rīku būtiski pārveido, maina tā paredzēto nolūku vai piedāvā ar savu nosaukumu, tā juridiskā loma var mainīties. Tāpēc jāvērtē ne tikai piegādātāja līgums, bet arī tas, kā sistēma reāli tiek konfigurēta un lietota.

Lietotājiem jāredz, kad iesaistīts MI

Cilvēkam noteiktos gadījumos jābūt informētam, ka viņš sazinās ar MI sistēmu, ja vien tas jau nav acīmredzams. Īpaši caurskatāmības noteikumi attiecas arī uz dziļviltojumiem un citu mākslīgi radītu vai pārveidotu saturu, lai tā izcelsmi varētu atpazīt.

Tas neparedz vienādu paziņojumu katrai automatizētai funkcijai. Prasība ir atkarīga no satura veida, sistēmas funkcijas un regulā paredzētajiem izņēmumiem. Arī automatizētu lēmumu gadījumā jānoskaidro, vai papildus MI aktam piemērojamas datu aizsardzības un nozares prasības.

Oficiālie avoti un nākamā pārbaude

Eiropas Komisija publicējusi MI akta riska kategoriju un piemērošanas grafika skaidrojumu. Saistošais formulējums un pārejas noteikumi atrodami Regulā (ES) 2024/1689.

Pirms jauna MI rīka iegādes, būtiskas atjaunināšanas vai izmantošanas personāla procesos organizācijai jāpārbauda konkrētā riska klasifikācija un attiecīgais pārejas termiņš. Šis ir vispārīgs skaidrojums, nevis individuāls juridisks atzinums.

Avots: Eiropas Komisija