Ilgstoša nenoteiktība darbā: Frankla ideja par mazu izvēli

Ilgstoša nenoteiktība darbā var atņemt sajūtu, ka ikdienu iespējams ietekmēt. Viktora Frankla idejas par jēgas meklējumiem var palīdzēt uzdot sev vienu konkrētu jautājumu: kādu nelielu, paša kontrolējamu soli varu spert šodien? Tas nav solījums, ka grūtības atrisināsies, un nav aizstājējs profesionālai palīdzībai.

Frankla ideja radās konkrētā vēsturiskā pieredzē

Viktors Frankls (1905–1997) bija austriešu neirologs un psihiatrs, kurš izveidoja logoterapiju — psihoterapijas virzienu, kas pievērš uzmanību cilvēka jēgas meklējumiem. Viņa domas veidojās gan profesionālajā darbā, gan deportācijas un ieslodzījuma pieredzē nacistu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā.

Grāmatā Man’s Search for Meaning Frankls rakstīja par to, kā cilvēks meklē jēgu arī apstākļos, kurus pats nav izvēlējies. Šo darbu nevajadzētu reducēt līdz apgalvojumam, ka ar pareizu attieksmi var pārvarēt jebkuras ciešanas. Nometņu pieredze bija galēja un vardarbīga; to nevar pielīdzināt ikdienas grūtībām vai izmantot, lai kādam pārmestu nepietiekamu spēku.

Logoterapija arī nenozīmē, ka katram notikumam noteikti ir iepriekš dota jēga. Frankla pieeja aicina pievērst uzmanību tam, ko cilvēks konkrētajā situācijā var izvēlēties vai kādu atbildi sniegt, vienlaikus atzīstot, ka izvēles iespējas var būt ļoti ierobežotas.

Kāpēc šeit nav dots Frankla tiešs citāts

Frankla grāmata izdota vairākās valodās un izdevumos. Bez konkrēta izdevuma un tā tulkojuma pārbaudes nav iespējams droši apstiprināt latviski piedēvēta teikuma precīzu formulējumu. Tāpēc šajā rakstā Frankla doma ir pārstāstīta parafrāzē, nevis ievietota pēdiņās kā burtisks citāts.

Parafrazējot viņa ideju: arī tad, ja cilvēks nevar uzreiz mainīt apstākļus, viņš dažkārt var apsvērt savu nākamo atbildi vai rīcību. Šis formulējums nav Frankla citāts un neapgalvo, ka katrā situācijā pastāv brīva vai viegli pieejama izvēle. Ja vēlaties lasīt viņa tekstu tieši, pievērsiet uzmanību konkrētā tulkojuma izdevumam un tulkotāja norādēm.

Nenoteiktība darbā: no visa jautājuma līdz vienam solim

Iedomājieties, ka vairākas nedēļas nav skaidrs, vai darbavietā saglabāsies jūsu amats. Atbildes kavējas, baumas mainās, bet lēmumu pieņem citi. Šādā situācijā ir saprotami just satraukumu vai bezspēcību. Pašrefleksija šo reakciju neatceļ un negarantē, ka darba vieta saglabāsies.

Frankla ideju var izmantot kā pieticīgu pārdomu virzienu: no jautājuma “Kā panākt, lai viss beigtos?” pāriet pie “Kas ir viens solis, ko varu izvēlēties šodien?”. Piemēram, tas var būt lūgums vadītājam noteikt konkrētu sarunas laiku, dzīves gājuma apraksta sakārtošana vai uzticama cilvēka uzklausīšana. Tie ir iespējamie piemēri, nevis risinājumi, kas der ikvienam: izvēle atkarīga no tā, kas konkrētajā darbavietā un cilvēka situācijā ir pieejams.

Šādam solim nav jābūt lielam vai iedvesmojošam. Ja cilvēkam ir maz enerģijas, pietiek arī ar vienu praktisku jautājumu, ko uzdot, vai ar pierakstu par to, kas pašlaik ir zināms un kas vēl nav. Svarīgi, lai rīcība atbilstu reālajām iespējām, nevis kļūtu par jaunu pienākumu, par kuru sevi vainot.

Pašrefleksijas jautājums bez spiediena atrast atbildi

Varat sev pajautāt: “Kas šajā situācijā ir ārpus manas kontroles, un ko es tomēr varu izmēģināt tuvākajā dienā?” Pēc tam izvēlieties vienu mazu rīcību, ja tāda ir pieejama. Ja atbildes nav, tas nenozīmē, ka esat pārdomājis nepareizi — dažreiz vispirms vajadzīgs laiks vai atbalsts.

Piemēram, nenoteiktības gadījumā var pierakstīt trīs lietas: ko par darba situāciju zinu, ko vēl nezinu un kam varu lūgt paskaidrojumu. Šis pieraksts nav terapijas metode un neatrisina nodarbinātības jautājumu. Tas var palīdzēt nošķirt faktus no minējumiem un izvēlēties vienu nākamo sarunu vai praktisku darbību. Ja šodien nav iespējams saņemt atbildi no vadītāja, pieraksts tik un tā var parādīt, kurš jautājums vēl ir neatbildēts; tas pats par sevi nemaina lēmumu.

Jēgas meklējumi nav prasība atrast pozitīvu pusi katrā notikumā. Tie var būt veids, kā apstāties un apsvērt, kas konkrētajā brīdī ir svarīgs — piemēram, skaidrība, rūpes par tuviniekiem, profesionāla atbildība vai atpūta. Arī atpūta un palīdzības lūgšana var būt saprātīgs nākamais solis.

Kad vajadzīgs profesionāls atbalsts

Šāda pārdomu pieeja neaizstāj psihologa, psihoterapeita vai ārsta palīdzību. Ja ilgstošs satraukums, bezmiegs, izmisums vai citi nopietni simptomi traucē ikdienas dzīvi, sazinieties ar veselības aprūpes speciālistu. Ja pastāv tūlītējs apdraudējums jums vai citam cilvēkam, zvaniet 112.

Frankla idejas var piedāvāt jautājumu par vienu iespējamu izvēli, bet tās nedod universālu recepti ciešanām un neuzliek cilvēkam atbildību par apstākļiem, kurus viņš nevar kontrolēt. Dažkārt visnoderīgākais solis ir meklēt atbalstu, nevis mēģināt visu izturēt vienatnē.

Avots: Editorial research