Kā sagatavot auto rudenim: drošības pārbaudes Latvijas ceļiem

Rudenī automašīnu Latvijā ietekmē lietus, agrāka tumsa, slapjas lapas un pirmie aukstie rīti. Pirms laikapstākļi pasliktinās, pārbaudiet riepas, redzamību, šķidrumus un akumulatoru. Dažas minūtes savlaicīgai kontrolei var palīdzēt izvairīties no sliktākas saķeres, aizsvīdušiem stikliem un neplānotas iedarbināšanas problēmas.

Sāciet ar četrām svarīgākajām pārbaudēm

• Novērtējiet riepu protektoru un noregulējiet spiedienu atbilstoši auto ražotāja norādēm.
• Pārbaudiet, vai stiklu tīrītāji notīra stiklu bez svītrām un lēcieniem.
• Ieslēdziet visus lukturus un pārliecinieties, ka tie darbojas un nav aizklāti ar netīrumiem.
• Pievērsiet uzmanību akumulatora darbībai, īpaši, ja dzinējs no rīta griežas gausāk nekā parasti.

Rudens pārbaudi ir vērts veikt pirms ilgāka brauciena un atkārtot pēc izteiktām temperatūras svārstībām. Tā ir īpaši svarīga automašīnām, kuras ikdienā veic īsus pilsētas maršrutus: šādos braucienos akumulatoram var nepietikt laika pilnīgai uzlādei.

Riepu protektors un spiediens nosaka saķeri uz slapja ceļa

Slapjā laikā riepas uzdevums ir novadīt ūdeni no kontakta laukuma ar ceļu. Nolietots protektors to dara mazāk efektīvi, tādēļ pieaug akvaplanēšanas risks un bremzēšanas ceļš var kļūt garāks.

Likums nosaka minimālo protektora dziļumu, tomēr rudenī nevajadzētu gaidīt līdz robežai. Ja riepu rievas jau izskatās seklas, lietainos apstākļos to veiktspēja būs ierobežota. Protektoru apskatiet vairākās vietās uz katras riepas: nevienmērīgs nodilums var liecināt par nepareizu spiedienu, riteņu ģeometrijas problēmu vai balstiekārtas nodilumu.

Riepu spiedienu mēra aukstām riepām, vēlams pirms brauciena. Pareizā vērtība parasti ir norādīta uz uzlīmes pie vadītāja durvīm, degvielas tvertnes vāciņa vai automašīnas lietošanas instrukcijā. Nepaļaujieties tikai uz riepas sānos redzamo maksimālo spiedienu — tā nav konkrētajam automobilim ieteiktā ikdienas vērtība.

Pazīmes, ka riepas jāpārbauda rūpīgāk

• Auto velk uz vienu pusi vai stūre braucot taisni nav līmenī.
• Uz riepas malas nodilums ir būtiski lielāks nekā vidū vai otrādi.
• Uz slapja seguma biežāk ieslēdzas stabilitātes kontroles sistēma.
• Riepā redzams griezums, izspiedums, skrūve vai plaisas.

Ja redzams bojājums vai protektors nodilst nevienmērīgi, dodieties uz riepu servisu. Ar vizuālu apskati vien ne vienmēr var noteikt, vai riepa ir droši lietojama.

Redzamība rudenī sākas ar tīru stiklu un darba kārtībā esošiem lukturiem

Tumsa, lietus un pretimbraucošo auto atspīdumi ievērojami samazina redzamību. Tāpēc stiklu tīrītāji un lukturi nav tikai komforta aprīkojums — tie palīdz savlaicīgi pamanīt gājēju, velosipēdistu, dzīvnieku vai šķērsli uz ceļa.

Ieslēdziet stiklu mazgātāju un pārbaudiet, vai šķidrums tiek vienmērīgi izsmidzināts uz stikla. Ja slotiņas atstāj svītras, čīkst, lec pa stiklu vai nenoslauka ūdens plēvi, tās jāmaina. Netīrs vējstikls no iekšpuses arī pastiprina atspīdumus, tādēļ to ir vērts notīrīt ar stiklam paredzētu līdzekli un tīru mikrošķiedras drānu.

Pārbaudiet tuvo un tālo gaismu, dienas gaitas lukturus, pagrieziena rādītājus, bremžu lukturus, atpakaļgaitas lukturi un numura zīmes apgaismojumu. Ērtāk to veikt kopā ar otru cilvēku vai pie atstarojošas virsmas. Lukturu stikli regulāri jānotīra, jo dubļi un ceļa sāls samazina gaismas caurlaidību.

Ja gaismas stars šķiet nevienmērīgs, luktura korpusā uzkrājas mitrums vai pretimbraucēji bieži signalizē par apžilbināšanu, jāpārbauda lukturu regulējums servisā.

Dzesēšanas šķidrumam jābūt piemērotam pirmajām salnām

Dzesēšanas šķidrums ne tikai aizsargā dzinēju no pārkaršanas. Pareizs maisījums palīdz pasargāt dzesēšanas sistēmu no sasalšanas un korozijas. Rudenī apskatiet līmeni izplešanās tvertnē, kad dzinējs ir auksts: tam jābūt starp minimālo un maksimālo atzīmi.

Nejauciet dažādu tipu dzesēšanas šķidrumus tikai pēc krāsas. Krāsa pati par sevi nenosaka ķīmisko sastāvu vai savietojamību. Ja nav zināms, kas sistēmā iepildīts, drošāk ir konsultēties ar servisu vai izmantot auto ražotāja noteikto specifikāciju.

Par problēmu var liecināt bieža šķidruma līmeņa krišanās, saldena smarža motortelpā, slapji nosēdumi zem auto vai dzinēja temperatūras brīdinājums. Šādos gadījumos nepietiek tikai ar papildināšanu — jāatrod noplūdes vai sistēmas darbības cēlonis.

Akumulatora pārbaude pirms aukstajiem rītiem

Aukstumā akumulatora spēja atdot enerģiju samazinās, bet dzinēja iedarbināšanai nepieciešamā jauda pieaug. Visbiežāk pirmās pazīmes ir lēnāka startera griešanās, aptumstoši paneļa lukturi iedarbināšanas brīdī vai nepieciešamība mēģināt iedarbināt auto atkārtoti.

Apskatiet akumulatora spailes. Tām jābūt stingrām, tīrām un bez izteiktas oksidācijas. Vaļīgs savienojums var radīt tādus pašus simptomus kā nolietots akumulators. Ja akumulatoram ir redzams korpusa bojājums, uzpūšanās vai šķidruma noplūde, to nelietojiet tālāk bez profesionālas pārbaudes.

Sprieguma mērījums ar multimetru sniedz sākotnēju priekšstatu, taču tas ne vienmēr atklāj akumulatora spēju izturēt slodzi. Servisā var pārbaudīt gan akumulatora stāvokli, gan ģeneratora uzlādi. Tas ir lietderīgi, ja akumulators ir vairākus gadus vecs, auto ilgstoši stāvējis vai pēdējā laikā iedarbināšana kļuvusi nestabila.

Kad rudenī jādodas uz servisu

Servisa pārbaudi nevajag atlikt, ja parādās kāda no šīm pazīmēm:

• deg akumulatora, dzinēja temperatūras, bremžu vai riepu spiediena brīdinājuma lampiņa;
• dzinējs iedarbojas gausi vai pēc nakts vispār neiedarbojas;
• riepas ir bojātas, vibrē stūre vai automobilis nestabili uzvedas uz slapja seguma;
• lukturi nedarbojas, mirgo vai to gaismas kūlis ir acīmredzami nepareizs;
• dzesēšanas šķidruma līmenis krītas vai zem automašīnas redzama noplūde;
• bremzēšanas laikā jūtama novirze, vibrācija vai neparasta skaņa.

Rudens apkope nav jāveic vienā dienā, taču drošības ziņā prioritāte ir vienkārša: vispirms riepas un redzamība, pēc tam šķidrumi un elektriskā sistēma. Pirms pirmajām salnām pārbaudiet arī ziemas riepu stāvokli un savlaicīgi ieplānojiet maiņu, lai lēmums nebūtu jāpieņem steigā sliktos laikapstākļos.

Avots: Editorial research