Pirms apkures sezonas pārbaudiet logu blīvējumu, radiatorus, apkures ierīces, dūmvadus un dūmu detektorus. Šie pieci darbi palīdz samazināt siltuma zudumus un laikus atklāt bojājumus, kas var palielināt rēķinus vai radīt ugunsdrošības risku. Dzīvoklī lielāko uzmanību parasti prasa logi un radiatori, bet privātmājā papildus jāpārbauda katls, skurstenis un kurināmā glabāšana.
Autors: DokiShop redakcija. Pārskatīts 2026. gada 17. augustā.
Piecu darbu kontrolsaraksts pirms apkures sezonas
Izdrukājiet šo sarakstu un atzīmējiet paveikto. Pārbaudi vēlams sākt laikus, negaidot pirmo auksto nedēļu.
- Pārbaudīt un vajadzības gadījumā nomainīt logu un durvju blīvējumus.
- Atgaisot radiatorus un apskatīt ventiļus, savienojumus un termoregulatorus.
- Veikt apkures katla, krāsns vai kamīna tehnisko pārbaudi.
- Iztīrīt un pārbaudīt dūmvadu, kā arī nodrošināt brīvu ventilāciju.
- Pārbaudīt dūmu detektoru un privātmājā arī ugunsdzēsības aparātu.
Ja apskates laikā pamanāt gāzes smaku, dūmu ieplūšanu telpā, plaisas dūmvadā, bojātus elektrības vadus vai ūdens noplūdi, ierīci nelietojiet līdz speciālista pārbaudei.
1. Novērsiet siltuma zudumus gar logiem un durvīm
Aizveriet logu un lēni virziet plānu papīra lapu gar rāmja malu. Ja lapu aizvērtā logā var viegli izvilkt vai pie rāmja jūtama auksta gaisa plūsma, blīvējums var būt nolietojies. Pārbaudiet arī balkona durvis un ārdurvju apakšējo malu.
Pašlīmējošu blīvlenti var uzstādīt paša spēkiem, ja rāmis nav deformēts. Virsmu vispirms notīra, attauko un nosusina. Jāizvēlas spraugai atbilstošs lentes biezums: pārāk bieza lente var traucēt loga aizvēršanai un noslogot furnitūru.
Neaizlīmējiet ventilācijas atveres un nemēģiniet mājokli padarīt pilnīgi hermētisku. Nepietiekama gaisa apmaiņa veicina mitruma uzkrāšanos, pelējumu un var traucēt apkures ierīču darbību. Ja uz logiem regulāri veidojas kondensāts, jāvērtē ne tikai blīvējums, bet arī ventilācija un telpu mitrums.
Speciālists jāizsauc, ja logs ir šķībs, furnitūra ķeras, starp stikla paketes kārtām parādījies mitrums vai nepieciešama rāmja regulēšana.
2. Atgaisojiet radiatorus un pārbaudiet apkures sistēmu
Gaiss radiatorā traucē vienmērīgai ūdens cirkulācijai. Raksturīga pazīme ir radiators, kura augšdaļa paliek vēsa, lai gan apakšdaļa ir silta, vai kurā dzirdama burbuļošana.
Pirms atgaisošanas samaziniet termoregulatora iestatījumu un, ja iespējams, apturiet individuālās sistēmas cirkulācijas sūkni. Zem atgaisošanas ventiļa palieciet trauku un turiet drānu. Ar piemērotu atslēgu ventili atveriet lēni, līdz gaisa šņākšanu nomaina vienmērīga ūdens plūsma, pēc tam ventili uzmanīgi aizveriet.
Privātmājā pēc atgaisošanas pārbaudiet sistēmas spiedienu un rīkojieties saskaņā ar katla ražotāja instrukciju. Ja spiediens atkārtoti krītas, sistēmā var būt noplūde vai izplešanās trauka problēma.
Dzīvoklī vispirms sazinieties ar apsaimniekotāju
Daudzdzīvokļu ēkā apkures sistēma ir kopīga. Ja nav skaidrs, vai radiatoru drīkst atgaisot patstāvīgi, sazinieties ar apsaimniekotāju. Tas ir īpaši svarīgi apkures pieslēgšanas laikā, kad sistēmu balansē un piepilda.
Santehniķis nepieciešams, ja ventilis ir iestrēdzis, savienojumā parādās ūdens, radiators pēc atgaisošanas joprojām nesilst vai vienā mājokļa daļā temperatūra būtiski atšķiras.
3. Pārbaudiet katlu, krāsni vai kamīnu
Apkures ierīci apskatiet pirms regulāras lietošanas. Meklējiet plaisas, koroziju, vaļīgus savienojumus, bojātas durtiņu blīves un kvēpu nosēdumus. Pārliecinieties, ka ierīces tuvumā nav papīra, tekstila, degvielas kannu vai citu viegli uzliesmojošu priekšmetu.
Gāzes katla apkopi un remontu uzticiet kvalificētam speciālistam. Patstāvīgi neizjauciet degli, gāzes armatūru vai drošības elementus. Servisa pārbaude ir nepieciešama, ja katls neparasti trokšņo, bieži izslēdzas, rāda kļūdu vai telpā jūtama gāzes smaka.
Cietā kurināmā ierīcei pārbaudiet kurtuves durtiņas, šamota elementus un savienojumu ar dūmvadu. Nelietojiet krāsni vai kamīnu ar redzamām plaisām, bojātu savienojumu vai nepietiekamu vilkmi. Dedziniet tikai konkrētajai ierīcei paredzētu kurināmo, nevis sadzīves atkritumus vai lakotu koksni.
4. Iztīriet dūmvadu un saglabājiet brīvu ventilāciju
Kvēpi un darvas nosēdumi dūmvadā samazina vilkmi un var aizdegties. Tādēļ dūmvada un dūmkanālu stāvoklis jāpārbauda pirms apkures sezonas, ievērojot Latvijas ugunsdrošības prasības, ierīces ražotāja norādes un konkrētajai sistēmai noteikto tīrīšanas biežumu.
Sertificēts skursteņslauķis jāpieaicina, ja dūmvads ilgi nav pārbaudīts, nav zināms tā tehniskais stāvoklis, redzamas plaisas, pasliktinājusies vilkme vai dūmi nonāk telpā. Profesionāla pārbaude ir vajadzīga arī pēc dūmvada aizdegšanās un pirms ilgstoši neizmantotas apkures ierīces atsākšanas.
Neaizsedziet dabiskās ventilācijas restes. Telpā ar kurināmo dedzinošu ierīci nepieciešama pietiekama gaisa pieplūde. Tvaika nosūcējs vai cita mehāniskā ventilācija dažos apstākļos var mainīt vilkmi, tāpēc neskaidras darbības gadījumā vajadzīgs apkures vai ventilācijas speciālista novērtējums.
5. Pārbaudiet dūmu detektoru un ugunsdzēsības aprīkojumu
Latvijas mājoklī jābūt darbspējīgam autonomam dūmu detektoram, bet viendzīvokļa mājā nepieciešams arī ugunsdzēsības aparāts. Detektoru pārbaudiet ar testa pogu, notīriet putekļus un nomainiet bateriju, ja ierīce signalizē par zemu uzlādi. Ievērojiet ražotāja norādīto baterijas un pašas ierīces kalpošanas laiku.
Privātmājā apskatiet ugunsdzēsības aparāta indikatoru, plombu, korpusu un derīguma vai apkopes marķējumu. Aparātam jāatrodas ātri sasniedzamā vietā, nevis aizkrautā skapī vai neapkurināmā, mitrā telpā.
Dūmu detektors nebrīdina par oglekļa monoksīdu. Mājoklī ar krāsni, kamīnu, gāzes katlu vai citu kurināmo dedzinošu ierīci papildu oglekļa monoksīda detektors var savlaicīgi signalizēt par bīstamu gāzes koncentrāciju. Izvēlieties sertificētu ierīci un uzstādiet to atbilstoši ražotāja norādēm.
Atšķirīga pārbaude dzīvoklim un privātmājai
Dzīvokļa īpašniekam galvenie darbi ir logu blīvējuma, radiatoru, termoregulatoru, ventilācijas un dūmu detektora pārbaude. Par problēmām kopējā apkures sistēmā, stāvvados, ēkas dūmvados vai ventilācijas kanālos jāziņo apsaimniekotājam.
Privātmājas īpašnieks atbild arī par individuālās apkures ierīces, dūmvada un ugunsdzēsības aparāta stāvokli. Jāpārbauda kurināmā glabāšanas vieta, jāatbrīvo piekļuve katlam un jāglabā apkopes dokumenti. Ja nav pārliecības par sistēmas drošumu, pirms pirmās kurināšanas jāpasūta profesionāla pārbaude.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc mājoklis apkures sezonai jāsagatavo vēl pirms aukstuma?
Savlaicīga pārbaude palīdz atrast siltuma noplūdes, radiatoru darbības traucējumus un ugunsdrošības riskus, pirms apkure kļūst nepieciešama ikdienā. Tā ļauj remontu veikt bez steigas, izvairīties no neplānotas apkures pārtraukšanas un netērēt enerģiju telpām, no kurām siltums ātri izplūst.
Kādā secībā pašam pārbaudīt mājokli pirms apkures ieslēgšanas?
Rīkojieties no vienkāršākā uz tehniski sarežģītāko:
- Pārbaudiet logu un durvju blīvējumu ar papīra lapu.
- Apskatiet radiatorus, savienojumus un ventiļus; aukstu radiatora augšdaļu atgaisojiet, ja to pieļauj sistēma.
- Notīriet putekļus no radiatoriem un neaizsedziet tos ar mēbelēm vai bieziem aizkariem.
- Pārbaudiet ventilācijas atveres un dūmu detektora darbību.
- Katla, krāsns, kamīna un dūmvada apskati uzticiet kvalificētam speciālistam.
Pēc pārbaudes pierakstiet bojājumus un nosakiet termiņu to novēršanai.
Kurus apkures defektus drīkst novērst pašam, bet kad jāizsauc meistars?
Paša spēkiem parasti var nomainīt piemērotu pašlīmējošo blīvlenti, notīrīt radiatorus un pārbaudīt detektoru. Meistars vajadzīgs, ja logs ir deformēts, radiatora savienojums pil, ventili nevar pagriezt, sistēmā atkārtoti krājas gaiss vai apkures ierīce darbojas neparasti. Ja jūtama gāzes smaka, telpā ieplūst dūmi, redzamas plaisas dūmvadā vai bojāti elektrības vadi, ierīci izslēdziet, vēdiniet telpu, ja tas ir droši, un nelietojiet to līdz profesionālai pārbaudei.
Kā šie sagatavošanās darbi ietekmē apkures rēķinu dzīvoklī un privātmājā?
Dzīvoklī vislielāko praktisko efektu parasti dod blīvi logi, brīva gaisa plūsma ap radiatoriem un pareizi strādājoši termoregulatori. Privātmājā rezultātu būtiski ietekmē arī katla apkope, tīrs dūmvads, sistēmas spiediens un sauss, droši uzglabāts kurināmais. Precīzu ietaupījumu nevar noteikt bez ēkas un patēriņa datiem, tāpēc salīdziniet enerģijas patēriņu, nevis tikai rēķina summu, ar līdzīga aukstuma iepriekšējiem periodiem.
Ko darīt pēc pārbaudes un kur meklēt uzticamu informāciju?
Izveidojiet trīs prioritātes: bīstami bojājumi jānovērš nekavējoties, apkures sistēmas apkope jāieplāno pirms tās regulāras lietošanas, bet komforta uzlabojumus var veikt pakāpeniski. Dzīvoklī par kopējās apkures sistēmas, stāvvadu vai ventilācijas problēmām ziņojiet apsaimniekotājam. Ierīču apkopē ievērojiet ražotāja instrukciju un izmantojiet kvalificētu servisu; aktuālās ugunsdrošības prasības pārbaudiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācijā. Saglabājiet apkopes dokumentus un nākamo pārbaudes datumu.
Avots: Editorial research
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Drošības pamatojums
Ceļvedī apvienoti pirmssezonas apkopes darbi un Latvijā piemērojamie mājokļa ugunsdrošības pamatprincipi.
- Pārbaudiet aktuālās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rekomendācijas.
- Ievērojiet apkures ierīces un detektora ražotāja instrukciju.
- Dūmvada tehnisko pārbaudi uzticiet kvalificētam skursteņslauķim.
- Daudzdzīvokļu mājas kopējās sistēmas jautājumus saskaņojiet ar apsaimniekotāju.
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-08-17 11:41
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri