Kā veidojas degvielas cena un kā ietaupīt

Degvielas cena Latvijā nav tikai naftas cena. To veido naftas produktu iepirkums, akcīzes nodoklis, PVN, piegāde, stacijas darbības izmaksas un tirgotāja uzcenojums. Tāpēc autovadītājam izdevīgākā izvēle nav vienmēr stacija ar zemāko cenu uz tablo — jāvērtē arī lojalitātes atlaide, maršruts un automašīnas faktiskais patēriņš.

Piecas galvenās degvielas cenas sastāvdaļas

1. Naftas produktu iepirkuma cena. Benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecības cenu ietekmē jēlnaftas cena, pārstrādes izmaksas, pieprasījums, valūtas kurss un situācija starptautiskajā tirgū. Eiropas Komisija norāda, ka naftas produktu cenas ir saistītas ar plašāku Eiropas enerģētikas un naftas tirgu.

2. Akcīzes nodoklis. Tas ir fiksēts nodoklis par noteiktu degvielas daudzumu, nevis procenti no cenas. Valsts ieņēmumu dienests skaidro akcīzes nodokļa piemērošanu un Latvijā noteikto likmju regulējumu. Ja pārējās izmaksas mainās, akcīzes daļa litrā pati par sevi nemainās atbilstoši tirgus cenas svārstībām.

3. Pievienotās vērtības nodoklis. PVN tiek aprēķināts procentos no ar nodokli apliekamās summas. Tādēļ, pieaugot produkta cenai un citām ar to saistītām pozīcijām, absolūtā PVN summa par litru var palielināties.

4. Loģistika un uzglabāšana. Degviela jānogādā terminālī, jāuzglabā un jātransportē līdz konkrētai stacijai. Izmaksas var atšķirties atkarībā no attāluma, piegādes biežuma, infrastruktūras un reģiona.

5. Mazumtirdzniecības izmaksas. Cenā ietilpst stacijas darbinieku darbs, elektrība, zemes noma, iekārtu uzturēšana, norēķinu sistēmas un uzņēmuma uzcenojums. Tas palīdz segt darbības izmaksas, bet dažādos tīklos šī daļa var būt atšķirīga.

Kāpēc cena starp stacijām atšķiras

Pat vienā pilsētā benzīna vai dīzeļdegvielas cena var nebūt vienāda. Stacijas var iepirkt degvielu dažādos laikos, izmantot atšķirīgu piegādes ķēdi vai piemērot citādu uzcenojumu. Cenu ietekmē arī konkurence konkrētajā apkaimē, stacijas atrašanās vieta un klientu plūsma.

Lojalitātes programma cenu var samazināt, taču atlaide ne vienmēr nozīmē zemāko gala tēriņu. Ja līdz stacijai jābrauc ar līkumu, ietaupījumu var apēst papildu degvielas patēriņš. Tāpat jāņem vērā, vai atlaide attiecas uz visu pirkumu, konkrētu degvielas veidu vai tikai noteiktām dienām.

Kā salīdzināt reālo ietaupījumu

Lai pieņemtu praktisku lēmumu, salīdziniet ne tikai cenu par litru, bet arī izmaksas uz 100 kilometriem.

• Pierakstiet cenu par litru pēc faktiskās atlaides.
• Nosakiet automašīnas vidējo patēriņu, piemēram, pēc vairākiem pilnas tvertnes uzpildes cikliem.
• Sareiziniet cenu par litru ar patēriņu litros uz 100 kilometriem.
• Pieskaitiet iespējamo apkārtceļu un tā radīto patēriņu.
• Salīdziniet rezultātu ar tuvākās stacijas cenu bez papildu brauciena.

Piemēram, divu centu starpība litrā var izskatīties nozīmīga, taču īss apkārtceļš vai ilgāka stāvēšana sastrēgumā šo ieguvumu var samazināt. Savukārt autovadītājam, kurš mēnesī nobrauc lielu attālumu, arī neliela cenas atšķirība laika gaitā var kļūt jūtama.

Ko pārbaudīt pirms nākamās uzpildes

Vispirms salīdziniet tuvāko staciju cenu un gala cenu pēc lojalitātes atlaides. Pēc tam pārbaudiet, vai izvēlētā degviela atbilst automašīnas ražotāja prasībām un vai zemāka cena nav saistīta ar nosacījumiem, kurus ikdienā nevarat izmantot.

Ietaupīt palīdz arī vienmērīgāks braukšanas stils, pareizs riepu spiediens, savlaicīga tehniskā apkope un lieka svara nevadāšana automašīnā. Šie pasākumi nemaina cenu litrā, bet var samazināt kopējo patēriņu.

Konkrētas dienas cenas jāvērtē atsevišķi, jo tās var mainīties līdz ar tirgus, piegādes un nodokļu nosacījumiem. Aktuālajai nodokļu informācijai skatieties Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumus, bet plašāku naftas produktu tirgus kontekstu sniedz Eiropas Komisija.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests