Krišjāņa Barona Dainu skapis: kā saglabāja tautasdziesmas

Dainu skapis ir Krišjāņa Barona darba praktiskais rezultāts: nelielās lapiņās pierakstītas un rūpīgi sakārtotas latviešu tautasdziesmas kļuva pieejamas salīdzināšanai un pētniecībai. 21. oktobris šeit ir tēmas datums, nevis apstiprināta ar Baronu saistīta vēsturiska gadadiena.

Krišjāņa Barona darbs ar tautasdziesmām

Krišjānis Barons (1835–1923) bija latviešu folklorists un publicists, kura vārds cieši saistīts ar latviešu tautasdziesmu vākšanu un sistematizēšanu. Tautasdziesmas pirms pierakstīšanas galvenokārt dzīvoja cilvēku atmiņā un mutvārdu tradīcijā. Pieraksts palīdzēja saglabāt konkrētas teicēju nodotās versijas, kas citādi varētu mainīties vai izzust līdz ar cilvēkiem, kuri tās zināja.

Vākšana pati par sevi vēl nenodrošināja, ka plašais materiāls būs izmantojams. Vajadzēja pierakstus sakārtot tā, lai līdzīgas dziesmas varētu atrast, salīdzināt un pētīt. Barona darbs savienoja dokumentēšanu ar sistematizēšanu: folklora kļuva par pārskatāmu krājumu, nevis palika atsevišķu, grūti pārbaudāmu pierakstu kopums. Tas mainīja materiāla lietojumu — dziesmas varēja aplūkot kopā, meklēt atkārtojumus un pie pierakstiem atgriezties.

Ko glabā Dainu skapis un kā tas darbojas

Dainu skapis ir īpaši veidota kartotēka, kurā glabājas uz nelielām papīra lapiņām pierakstītas tautasdziesmas un ar tām saistīta folkloras informācija. Lapiņu formāts un sistemātiska kārtošana ļāva lielu materiāla kopumu sadalīt un vajadzības gadījumā atrast. Tāpēc skapis ir gan glabāšanas vieta, gan darba instruments.

Kartotēkas vērtība slēpjas ne tikai tajā, ka pieraksti ir saglabāti. To izvietojums ļauj materiālu meklēt un aplūkot līdzās citiem pierakstiem. Pētnieks var pamanīt līdzības vai atšķirības un pētīt, kā atkārtojas motīvi, kā mainās valoda un kā dažādos pierakstos atspoguļojas tradīcija. Sakārtotība padara iespējamu salīdzināšanu, kas būtu daudz grūtāka, ja dziesmas būtu saglabātas tikai kā nesaistīti teksti.

Tautasdziesmas mutvārdu tradīcijā nav viena nemainīga teksta kopija. Vienai dziesmai var būt vairāki varianti, un pierakstīšana saglabā konkrētu teicēja nodoto versiju. Tādēļ kartotēkas materiāls palīdz pētīt tradīcijas daudzveidību, bet pats par sevi neatspoguļo visu tās plašumu. Dainu skapis nav visu latviešu folkloru ietveroša kolekcija, un viena lapiņa nevar parādīt visu dziesmas lietojuma kontekstu.

Kāpēc pieraksts palīdz pētīt folkloru

Pierakstīšana saglabā konkrētu tekstu, bet sakārtošana dod iespēju to pārbaudīt un salīdzināt ar citiem pierakstiem. Šādi iespējams pētīt, kā tautasdziesmās attēlotas ikdienas rūpes, darbs, daba un attiecības, kuri motīvi atkārtojas un kā mainās vārdi. Atbildes meklējamas pašu pierakstu salīdzināšanā un to izcelsmes konteksta izpētē.

Šī pieeja ir noderīga arī lasītājam, kurš interesējas par latviešu folkloru: Dainu skapis parāda, ka saglabāta dziesma nav atrauta no tās pieraksta un sakārtošanas procesa. Materiālu var pētīt, taču secinājumiem jāņem vērā gan variantu esamība, gan tas, ka skapis ir dokumentēta materiāla krātuve, nevis pilnīgs visas mutvārdu tradīcijas attēlojums.

Dainu skapja nozīme Latvijas kultūras atmiņā

Dainu skapis atgādina, ka kultūras mantojuma saglabāšanā nozīme ir arī pacietīgam darbam: pierakstīšanai, pārbaudei, šķirošanai un glabāšanai. Barona veikums palīdzēja tautasdziesmas apkopot tā, lai pie tām varētu atgriezties un tās izmantot dažādu paaudžu pētnieki.

Skapis ir nozīmīgs gan kā folkloras materiāla glabātājs, gan kā Latvijas kultūras pašizpratnes simbols. Tas parāda, ka tautasdziesmas nav tikai senas rindas svētku citātiem. Tās ir liecības par valodu, pieredzi un priekšstatiem, ko iespējams pētīt, salīdzināt un interpretēt no jauna.

Latvijas Nacionālā bibliotēka uztur informāciju par Dainu skapi kā Latvijas kultūras mantojuma objektu, savukārt Nacionālā enciklopēdija sniedz biogrāfisku un kultūrvēsturisku informāciju par Krišjāni Baronu. Šie avoti palīdz nošķirt dokumentēto faktu no datuma tematiskā ietvara: Barona saikne ar Dainu skapi ir kultūrvēsturiski būtiska, bet bez atsevišķa pamatojuma 21. oktobri nevajadzētu uzskatīt par ar viņu saistītu gadadienu.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka