Latvijā par sugām bagātāku pļavu maksā vairāk

DokiShop redakcija 2026-08-11 08:06 2 min. lasīšanas

Krāsaina Latvijas pļava ar rudzupuķēm un magonēm saulainā vasaras dienā.

Autors: DokiShop redakcija

678 hektāros ilggadīgo zālāju visā Latvijā tiek izmēģināts atbalsta modelis, kurā maksājuma apmērs ir saistīts ar sasniegto bioloģisko daudzveidību. LatViaNature pilotprogrammā “Ziedu pļavas” iesaistījušies 65 dalībnieki, kuri saņem finansiālu atbalstu, individuālas konsultācijas un apmācības.

Eiropas Komisija šo Dabas aizsardzības pārvaldes īstenoto programmu iekļāvusi Vides pārskatā par 2025. gadu kā labās prakses piemēru dabas sektorā. Eiropas Komisija šo pārskatu regulāri sagatavo, lai pārraudzītu un veicinātu ES vides likumu un politikas ieviešanu. Latvijas programmas izcelšana norāda uz tās pieejas aktualitāti Eiropas vides politikas kontekstā, taču pati par sevi vēl neapliecina izmērāmu sugu skaita pieaugumu visās iesaistītajās platībās.

Atbalsta apmēru nosaka pļavā sasniegtais rezultāts

“Ziedu pļavas” Latvijā pārbauda jaunu, uz rezultātu orientētu pieeju: jo lielāka bioloģiskā daudzveidība tiek sasniegta ilggadīgajā zālājā, jo lielāks finansiālais atbalsts pieejams dalībniekam. Tādējādi atlīdzība nav balstīta tikai uz zemes platību vai noteiktu apsaimniekošanas darbību izpildi — nozīme ir dabā novērojamajam rezultātam.

Programma darbojas uz brīvprātīgu, līgumisku attiecību pamata. Tā paredzēta dabas vērtību saglabāšanai un bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošanai privātajās zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Dalībnieki katru gadu saņem individuālu konsultatīvu un finansiālu atbalstu, kā arī apmācības dabas daudzveidības veicināšanai. Šāda kombinācija ļauj apsaimniekotājiem saņemt konkrētajam zālājam pielāgotas norādes un vienlaikus sasaista atlīdzību ar sasniegto rezultātu.

65 dalībnieki kopā apsaimnieko 678 hektārus

Pilotprogrammā piedalās zemes apsaimniekotāji no visas Latvijas. Kopējās platības sadalījums starp 65 dalībniekiem matemātiski atbilst aptuveni 10,4 hektāriem uz vienu dalībnieku, tomēr tas ir tikai vidējais rādītājs. Faktiskās saimniecību platības var būt atšķirīgas, un avotā individuālais vai reģionālais sadalījums nav publicēts.

Programma sākta 2023. gadā, lai pārbaudītu Latvijā jaunus brīvprātīgas sadarbības modeļus. Tās aptvērums ļauj pieeju izmēģināt dažādās valsts vietās, taču no publicētās informācijas nevar noteikt, kā rezultāti atšķiras starp reģioniem vai atsevišķām platībām.

Augu sugas un zālāja struktūru vērtē katru gadu

Dalībnieki bioloģiskās daudzveidības monitoringā piedalās kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem. Katru gadu tiek skaitītas augu sugas un vērtēta zālāja struktūra — rādītāji, kas palīdz novērot konkrētās pļavas dabas vērtību un nosaka rezultātos balstītās pieejas praktisko pamatu.

Avotā nav publicēti apkopoti dati par sugu skaita vai zālāju struktūras izmaiņām kopš programmas sākuma. Tāpēc pašlaik nav iespējams secināt, cik lielu bioloģiskās daudzveidības pieaugumu programma jau nodrošinājusi. Eiropas Komisijas atzinība attiecas uz sadarbības un atbalsta modeli, nevis uz vēl nepabeigtu gala rezultātu novērtējumu.

Gala izvērtējums paredzēts 2026. gada beigās

Pilotprogramma turpināsies līdz 2026. gada beigām. Pēc tās paredzēts sagatavot izvērtējumu un priekšlikumus, kā valsts līmenī pilnveidot motivējošus mehānismus privāto zemju īpašnieku efektīvākai iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Tieši šis izvērtējums būs nākamais apstiprinātais posms, kurā varēs vērtēt modeļa rezultātus un tā izmantošanas iespējas plašākā mērogā.

“Lepojamies, ka daudzu dabas atjaunošanas un aizsardzības iniciatīvu vidū Eiropas Komisija izcēlusi LatViaNature pilotprogrammu ‘Ziedu pļavas’,” norāda LatViaNature vadītāja Ieva Saleniece.

Avots: Latvian Nature Conservation Agency News

Konteksts un darbības Par šo rakstu

Avots un pārbaude Avota pārbaude

Rakstā izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes publicētie dati, skaidri nodalot programmas mērogu no vēl nepublicētiem bioloģiskās daudzveidības rezultātiem.

Pārbaudes

Pārbaudīts dalībnieku skaits un apsaimniekotā platība: 65 dalībnieki un 678 hektāri.
Pārbaudīts programmas darbības termiņš līdz 2026. gada beigām.
Eiropas Komisijas atzinība raksturota kā labās prakses izcēlums, nevis kā pierādījums sugu...
Vidējā platība uz dalībnieku aprēķināta no avotā norādītajiem kopējiem datiem.

Dabas aizsardzības pārvalde Meklēt neatkarīgu kontekstu