Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto piecās valsts svētku un atceres dienās, bet vēl piecās atceres dienās tas jālieto sēru noformējumā. Šīs prasības attiecas arī uz privātmājām un daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Karogam jābūt tīram, nebojātam un novietotam ar cieņu.

Autors: DokiShop redakcija
Pārbaudīts: 2026. gada 27. augustā

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valsts simbols

Latvijas valsts karogs līdzās valsts ģerbonim un himnai ir viens no Latvijas nacionālajiem simboliem. Tā nozīme nav ierobežota ar ēku noformēšanu svētkos: karogs apliecina Latvijas valstiskumu, sabiedrības vēsturisko atmiņu un piederību valstij.

Sarkanbaltsarkanā karoga senākais rakstītais priekštecis saistīts ar 13. gadsimta Atskaņu hronikā aprakstītu karogu, kuru lietojuši karavīri no Cēsīm. Tomēr šo viduslaiku liecību nevajadzētu uztvert kā pierādījumu tam, ka mūsdienu valsts karogs visos laikmetos pastāvējis nemainīgā veidā. Pašreizējā simbola veidols nostiprinājās Latvijas nacionālās kustības un valstiskuma tapšanas laikā.

Latvijas valsts karogam ir karmīnsarkanas augšējā un apakšējā josla, starp kurām atrodas balta josla. Krāsaino joslu un baltās joslas platuma attiecība ir 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība — 1:2. Šīs proporcijas nav dekoratīva izvēle: tās nosaka Latvijas valsts karoga likums.

Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanā karoga publiska lietošana tika ierobežota, taču Atmodas laikā tas atkal kļuva par redzamu Latvijas neatkarības centienu simbolu. Atjaunotajā Latvijas Republikā karoga izskatu, lietošanu un aizsardzību regulē likums.

Kurām ēkām karogs jāizkar obligāti

Latvijas valsts karoga likumā pienākums noteiktajās dienās novietot karogu attiecināts uz publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tādēļ prasība skar gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumu ēkas, privātmājas un daudzdzīvokļu namus.

Daudzdzīvokļu mājā karogu parasti novieto pie ēkas kopumā, nevis pie katra dzīvokļa. Praktisko izkāršanu organizē atbilstoši mājas pārvaldīšanas kārtībai, tādēļ iedzīvotājiem laikus jāpārliecinās, vai karogs un tā turētājs ir lietošanai piemēroti.

Karogu drīkst lietot arī citās dienās, ja tas tiek darīts cieņpilni. Valsts mēroga sēru, īpašu notikumu vai vietējas nozīmes pasākumu dēļ var tikt noteiktas papildu karoga lietošanas dienas. Šādos gadījumos jāņem vērā Ministru kabineta, pašvaldības vai citas kompetentās institūcijas oficiālais paziņojums.

Datumi, kad Latvijas karogs jānovieto pie ēkām

Likums nosaka piecas dienas, kad karogs lietojams parastā noformējumā, un piecas atceres dienas, kad nepieciešams sēru noformējums.

Parastā noformējuma dienas aptver Latvijas valstiskumam nozīmīgus datumus: Satversmes sapulces sasaukšanu, neatkarības atjaunošanu, Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanu, Lāčplēša dienu un valsts proklamēšanas gadadienu.

Sēru dienās tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri, Latvijas okupācija, ebreju tautas genocīda upuri un totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuri. Sēru noformējums ļauj saglabāt valsts simbola klātbūtni, vienlaikus skaidri norādot dienas piemiņas raksturu.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats

Pie ēkas karoga kātā novietots karogs parastā noformējumā tiek pacelts bez melnas lentes. Tam jābūt pareizi nostiprinātam, brīvi saskatāmam un novietotam tā, lai tas neskartu zemi, ēkas elementus vai citus priekšmetus.

Sēru dienā virs pie kāta piestiprinātā Latvijas valsts karoga novieto melnu lenti. Tās platums ir viena divdesmitā daļa no karoga platuma. Ja karogs tiek lietots mastā, to nolaiž pusmastā un melno lenti nepievieno.

Šī atšķirība ir būtiska. Melna lente paredzēta karogam pie kāta, savukārt pusmastā nolaists karogs ir masta lietošanas veids. Nevajadzētu abus risinājumus patvaļīgi apvienot.

Pirms izkāršanas pārbaudiet karoga stāvokli

Karoga cieņpilna lietošana sākas vēl pirms tā ievietošanas turētājā. Nepietiek tikai ievērot kalendāra datumu — jānovērtē arī pats karogs un tā stiprinājums.

• Karogs nedrīkst būt saplēsts, netīrs vai izbalējis.
• Joslām jābūt pareizā secībā, ar balto joslu horizontāli pa vidu.
• Karogs jānostiprina tā, lai tas nenokristu un nepieskartos zemei.
• Jāpārbauda, vai kāts, turētājs vai masts ir drošs un nebojāts.
• Sēru dienā jāizvēlas novietošanas veidam atbilstošs noformējums.

Ja karogs pēc ilgstošas lietošanas vairs neatbilst prasībām, to nevajadzētu turpināt izkārt tikai pienākuma izpildes dēļ. Bojāta valsts simbola demonstrēšana nav cieņpilna lietošana.

Karoga kalendārā svarīgs ir arī dienas raksturs

Vienā kalendāra gadā pie ēkām redzams tas pats sarkanbaltsarkanais karogs, taču tā vēstījums dažādos datumos atšķiras. 4. maijā un 18. novembrī tas apliecina valstiskumu un neatkarību, savukārt 25. martā vai 14. jūnijā sēru noformējums aicina pieminēt represiju upurus.

Tādēļ mājas īpašniekam vai pārvaldniekam ir lietderīgi ne tikai saglabāt obligāto datumu sarakstu, bet arī turēt pieejamu piemērotu melno lenti un regulāri pārbaudīt karoga stāvokli. Ja tiek izsludināta papildu sēru vai karoga diena, noteicoša ir attiecīgās institūcijas publicētā informācija.

Avots: Likumi.lv