Nord Pool cenas augustā: kas tās svārsta Latvijā
Nord Pool Latvijas cenu zonas dati ir galvenais atskaites punkts mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar biržai piesaistītu elektroenerģijas līgumu. 2026. gada 11.–17. augustā cenu var mainīt karstuma izraisīts patēriņš, vēja un saules ražošana, kā arī starpsavienojumu pieejamība. Pašlaik pieejamais avota izraksts neietver konkrētas nedēļas vidējās cenas, tādēļ skaitlisku pieaugumu vai kritumu pret iepriekšējo nedēļu nevar droši apgalvot.
Autors: DokiShop redakcija
Publicēts: 2026. gada 11. augustā
Latvijas cenas salīdzinājums pa nedēļām
| Periods | Nord Pool Latvijas zonas rādītājs |
|---|---|
| 2026. gada 11.–17. augusts | Nedēļa vēl turpinās; pilns aritmētiskais vidējais būs aprēķināms pēc visu dienu cenu publicēšanas |
| 2026. gada 4.–10. augusts | Konkrēta nedēļas vidējā cena iesniegtajā avota izrakstā nav norādīta |
Oficiālie Latvijas cenu zonas dienas un tirgus dati pārbaudāmi Nord Pool tīmekļvietnē. Tā kā avota materiālā nav dotas abu periodu skaitliskās vērtības vai saites uz konkrētiem dienu ierakstiem, tabula neuzrāda izdomātus skaitļus. Tā arī nepierāda cenu kāpumu vai kritumu.
Biržas cena nav tas pats, kas gala cena elektrības rēķinā. Biržai piesaistītā līgumā elektroenerģijas daļu ietekmē patēriņš katrā stundā un attiecīgās stundas cena. Rēķinā papildus var būt tirgotāja maksa, sadales un pārvades pakalpojumi, nodokļi un citas regulētas pozīcijas.

Kā Nord Pool nosaka nākamās dienas cenu
Nord Pool nākamās dienas tirgū ražotāji un pircēji iesniedz piedāvājumus katrai stundai. Tirgus algoritms salāgo piedāvājumu ar pieprasījumu, vienlaikus ievērojot elektroenerģijas pārvades ierobežojumus starp cenu zonām.
Latvija ir atsevišķa cenu zona. Tās cena var sakrist ar kaimiņvalstu cenu, ja starpsavienojumos ir pietiekama jauda, taču sastrēgumu vai tehnisku ierobežojumu laikā cenas var atšķirties. Tāpēc Eiropas kopējā tendence pati par sevi vēl nepasaka, cik konkrētajā stundā maksās elektrība Latvijā.
Pieci faktori, kas šonedēļ jāvērtē kopā
- Vējš: lielāka vēja elektrostaciju izstrāde parasti palielina zemu mainīgo izmaksu piedāvājumu.
- Saule: saulainās dienās ražošana var mazināt cenu dienas vidū, bet ne vakara stundās.
- Temperatūra: karstums palielina dzesēšanas iekārtu izmantošanu un var celt pieprasījumu.
- Patēriņš: cenu ietekmē ne tikai dienas kopapjoms, bet arī stundas, kurās elektrība tiek lietota.
- Starpsavienojumi: pieejama importa jauda var mazināt vietēju deficītu, bet ierobežojumi var pastiprināt cenu starpību.
Šie faktori nenosaka cenu katrs atsevišķi. Piemēram, augsta saules izstrāde pusdienlaikā var sakrist ar vāju vēju vakarā, savukārt liels imports var kompensēt vietējās ražošanas samazinājumu. Lai pamatotu konkrētas stundas cenu, nepieciešami attiecīgās dienas ražošanas, patēriņa un pārvades dati, kuri iesniegtajā avota izrakstā nav ietverti.

Ko cenu svārstības nozīmē Latvijas patērētājam
Mainīgas cenas visvairāk izjūt klienti ar stundas biržas tarifu. Viņu izmaksas nosaka patēriņa profils: viena un tā pati mēneša kilovatstundu summa var radīt atšķirīgu elektroenerģijas maksu atkarībā no tā, vai patēriņš koncentrēts dārgajās vai lētajās stundās.
Fiksētas cenas līguma klientam vienas nedēļas biržas svārstības parasti nemaina jau nolīgto elektroenerģijas cenu. Tomēr ilgāks vairumtirdzniecības cenu kāpums var ietekmēt tirgotāju nākamos piedāvājumus. Arī Latvenergo un citi tirgotāji gala piedāvājumos ņem vērā tirgus apstākļus, taču katra līguma noteikumi jāvērtē atsevišķi.
Vai nedēļas vidējā cena pārsniegs 100 EUR/MWh
Prognozes jautājums attiecas tikai uz Nord Pool Latvijas cenu zonu un periodu no 2026. gada 11. līdz 17. augustam. Rezultātu nosaka septiņu publicēto diennakts vidējo nākamās dienas tirgus cenu aritmētiskais vidējais, nevis viena īpaši dārga stunda vai patērētāja gala rēķins.
- “Jā” rezultāts ir tikai tad, ja vidējais pārsniedz 100,00 EUR/MWh.
- “Nē” rezultāts ir tad, ja vidējais ir 100,00 EUR/MWh vai zemāks.
- Izšķirošais avots ir Nord Pool publicētie Latvijas zonas dati.
- Pārbaude veicama pēc 17. augusta visu nepieciešamo cenu publicēšanas.
Ceļš uz “jā” būtu ticamāks, ja karstuma radīts pieprasījums sakristu ar vāju vēja izstrādi un ierobežotu importa jaudu. Ceļš uz “nē” kļūtu ticamāks pie spēcīgākas atjaunojamo resursu ražošanas, mērenāka patēriņa un brīvi pieejamiem starpsavienojumiem. Bez pilna nedēļas datu kopuma neviens no šiem scenārijiem nav uzskatāms par apstiprinātu.
Avots: Nord Pool
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Dati un aprēķina kārtība
Prognozi izšķirs Nord Pool Latvijas zonas publicēto diennakts cenu aritmētiskais vidējais par 2026. gada 11.–17. augustu.
- Pārbaudīt visu septiņu dienu Latvijas zonas cenas
- Aprēķināt diennakts cenu aritmētisko vidējo
- Salīdzināt rezultātu ar 100,00 EUR/MWh robežu
- Neiekļaut patērētāju rēķinu papildu maksas
- Avots
- Nord Pool
- Tvērums
- Eiropa
- Atjaunots
- 2026-08-11 14:30
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri