15. Saeima 3. oktobrī: vai mandātus iegūs 7 saraksti?

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ne tikai uzvarētājs, bet arī parlamentā iekļuvušo kandidātu sarakstu skaits. Saeimas vēlēšanu likums nosaka 5% slieksni dalībai mandātu sadalē, tomēr prognozi izšķirs tikai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums.

Ja mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti, nākamā Saeima varētu būt politiski sadrumstalotāka un valdības koalīcijas veidošanai varētu būt nepieciešama plašāka vienošanās. Ja parlamentā būs seši vai mazāk sarakstu, iespējamās koalīciju kombinācijas varētu būt skaitliski vienkāršākas, lai gan tas vēl negarantētu ātru valdības izveidi.

Autors: DokiShop redakcija. Publicēts 2026. gada 10. septembrī.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• “Jā”: CVK galīgajā sadalījumā vismaz septiņiem sarakstiem ir pa vienam vai vairākiem mandātiem.
• “Nē”: mandātus saņem ne vairāk kā seši saraksti.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Piecu procentu slieksnis vēl nenozīmē vietu Saeimā

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tātad saraksts zem šīs robežas nevar palielināt parlamentā pārstāvēto politisko spēku skaitu.

Tomēr sliekšņa pārvarēšana un mandāta iegūšana šajā prognozē nav viens un tas pats notikums. Pieci procenti dod tiesības piedalīties mandātu sadalē, savukārt prognozes rezultātā tiek skaitīti tikai tie saraksti, kuriem CVK galīgajā tabulā tiešām piešķīrusi vismaz vienu no 100 deputātu vietām. Plašāku kontekstu par šo procesu sniedz mandātu sadalījuma skaidrojums.

Šī atšķirība novērš iespējamu pārpratumu vēlēšanu naktī. Ja provizoriskie balsu dati rāda, ka septiņi vai vairāk saraksti atrodas virs 5%, ar to vēl nepietiek, lai prognozi atzītu par atrisinātu ar “jā”. Jāsagaida balsu apkopošana un oficiālais mandātu sadalījums.

Kāpēc vairāki saraksti var nonākt tuvu 5% robežai

Parlamentā pārstāvēto spēku skaitu būtiski ietekmēs balsu sadalījums starp sarakstiem. Ja vēlētāju atbalsts koncentrēsies dažos lielos politiskajos spēkos, mazākiem konkurentiem būs grūtāk sasniegt 5% slieksni. Šāds iznākums palielinātu iespēju, ka mandātus iegūs seši vai mazāk sarakstu.

Pretējs scenārijs veidotos, ja atbalsts būtu izkliedēts un vairāki vidēja lieluma vai mazāki saraksti vienlaikus pārsniegtu slieksni. Tad “jā” iznākumam būtu nepieciešams, lai vismaz septiņi no tiem parādītos arī CVK galīgajā mandātu sadalījumā.

Īpaši nozīmīgi būs saraksti, kuru atbalsts priekšvēlēšanu mērījumos svārstās ap 5%. Pat neliela vēlētāju pārvietošanās starp šādiem konkurentiem var mainīt ne tikai viena saraksta izredzes, bet arī visu mandātu sadalījumu. Balsis par sarakstiem, kuri slieksni nepārvar, netiek izmantotas deputātu vietu sadalē starp sarakstiem.

Aptaujas ir signāls, nevis vēlēšanu rezultāts

Sabiedriskās domas aptaujas var palīdzēt novērtēt iespējamo konkurenci pie sliekšņa, taču tās nevar aizstāt vēlētāju balsojumu. Rezultātu var ietekmēt vēl neizlēmušie vēlētāji, aktivitāte vēlēšanu dienā un atšķirīga sarakstu atbalstītāju gatavība piedalīties balsošanā.

Tādēļ pat situācijā, kad aptaujas rāda septiņus sarakstus virs sliekšņa, “jā” iznākums nav uzskatāms par drošu. Tāpat seši saraksti virs 5% kādā aptaujā vēl nenozīmē, ka galīgais rezultāts noteikti būs “nē”.

Vēlēšanu apgabali var mainīt mandātu sadalījuma ainu

Saeimas deputāti tiek ievēlēti vēlēšanu apgabalos, tādēļ nozīme ir ne tikai saraksta kopējam atbalstam Latvijā, bet arī tam, kur šīs balsis saņemtas. Diviem sarakstiem ar līdzīgu rezultātu valstī atbalsta ģeogrāfiskais sadalījums var būt atšķirīgs.

Koncentrēts atbalsts vienā vai vairākos apgabalos un vienmērīgāk sadalīts atbalsts visā valstī var radīt atšķirīgus priekšnoteikumus mandātu sadalē. Vēlētāju izvēles Rīgā un pārējos vēlēšanu apgabalos tādēļ būs jāvērtē kopā ar valsts kopējo rezultātu.

Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ prognozi nevar izšķirt, tikai saskaitot sarakstus, kuri vēlēšanu vakarā provizoriski pārsnieguši 5%. Noteicošā būs CVK publicētā tabula, kurā katram parlamentā iekļuvušajam sarakstam norādīts piešķirto mandātu skaits.

Septiņi saraksti nozīmētu plašāku koalīciju aritmētiku

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju. Praktiskajā politikā valdības veidošanai nepieciešams pietiekams parlamenta atbalsts, tādēļ pārstāvēto sarakstu skaits ietekmē iespējamo vairākuma kombināciju loku.

Ja mandātus iegūtu vismaz septiņi saraksti, vietas, visticamāk, būtu sadalītas starp lielāku politisko spēku skaitu. Tas varētu prasīt sarunas starp vairākiem partneriem, plašākus kompromisus par valdības deklarāciju un rūpīgāku amatu un atbildības jomu sadali.

Tomēr septiņi saraksti automātiski nenozīmē septiņas frakcijas ar līdzīgu ietekmi. Viens vai vairāki politiskie spēki var iegūt ievērojami vairāk mandātu nekā pārējie. Arī ideoloģiskā savietojamība, savstarpējie izslēgšanas nosacījumi un gatavība sadarboties var būt svarīgāki par sarakstu skaitu vien.

Ja Saeimā iekļūtu seši vai mazāk sarakstu, iespējamo sarunu partneru būtu mazāk, taču arī šāds sastāvs negarantētu vienkāršu koalīcijas izveidi. Izšķirošs būtu konkrētais mandātu sadalījums un tas, vai savstarpēji sadarboties gatavie spēki kopā var nodrošināt stabilu vairākumu.

14. Saeimas dati dod salīdzinājumu, nevis atbildi

CVK 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicētie rezultāti un mandātu sadalījums ļauj salīdzināt iepriekšējo vēlēšanu balsu un deputātu vietu sadalījumu. Šie dati palīdz saprast, kā oficiālajos rezultātos tiek atspoguļoti parlamentā iekļuvušie saraksti.

Iepriekšējo vēlēšanu rezultātu tomēr nevar mehāniski pārcelt uz 2026. gadu. Var mainīties kandidātu saraksti, politisko spēku piedāvājums, vēlētāju aktivitāte un atbalsta sadalījums. Arī jaunu sarakstu parādīšanās vai iepriekšējo spēku startēšana citā sastāvā var mainīt konkurenci ap 5% robežu.

Salīdzinājumam ir metodiska vērtība: arī 15. Saeimas prognozē jāskaita nevis pieteiktie saraksti vai tie, kas pārvarējuši slieksni provizoriskajos datos, bet gan saraksti ar faktiski piešķirtiem mandātiem galīgajā CVK sadalījumā.

Kā tiks noteikts galīgais “jā” vai “nē”

Pēc balsošanas jāgaida, līdz Centrālā vēlēšanu komisija ir apkopojusi rezultātus un publicējusi galīgo 15. Saeimas mandātu sadalījumu. Priekšlaicīgi paziņojumi, vēlēšanu nakts aplēses, aptaujas pie iecirkņiem un nepilnīgi rezultāti prognozi neizšķir.

Izšķiršanas secība būs vienkārša:

1. CVK galīgajā mandātu sadalījumā identificē visus kandidātu sarakstus ar vismaz vienu mandātu.
2. Šos sarakstus saskaita neatkarīgi no katram piešķirto vietu skaita.
3. Septiņi vai vairāk saraksti nozīmē “jā”.
4. Seši vai mazāk sarakstu nozīmē “nē”.

Svarīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CVK publicētais galīgais rezultāts pēc 2026. gada 3. oktobra balsojuma. Līdz tam vēlētāju atbalsta sadrumstalotība, vairāku sarakstu konkurence pie 5% sliekšņa un balsu sadalījums vēlēšanu apgabalos saglabās abus iznākumus iespējamus.

Avots: Likumi.lv