15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

DokiShop redakcija | 2026. gada 1. septembris

1. Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gada 3. oktobrī, un viens no galvenajiem vēlēšanu dienas rādītājiem būs vēlētāju aktivitāte. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tā sasniedza 59,43%, tādēļ 60% robežas pārvarēšanai vajadzīgs neliels, bet politiski pamanāms kāpums. Prognoze tiks slēgta vēlēšanu dienā, pirms zināms CVK galīgais rezultāts.

Svarīgākie akcenti
– Vērtējamais slieksnis: vai CVK galīgā aktivitāte valstī būs lielāka par 60,00%.
– Atbilžu iesniegšana beidzas 2026. gada 3. oktobrī.
– JĀ iznākumam nepieciešams rezultāts virs 60,00%.
– Tieši 60,00% vai zemāks rezultāts nozīmē NĒ.
– Izšķirošs būs CVK galīgais kopsavilkums, nevis vēlēšanu nakts provizoriskie dati.

3. oktobra datums izriet no Satversmes noteiktā vēlēšanu cikla

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā.

1. gadā oktobra pirmā sestdiena ir 3. oktobris. Šis datums ir svarīgs ne tikai vēlētājiem, partijām un vēlēšanu organizētājiem, bet arī prognozes termiņam: pēc tā vairs nevarēs mainīt izvēli par to, vai aktivitāte pārsniegs noteikto robežu.

Vēlēšanu galīgā rezultāta apkopošana var turpināties arī pēc prognozes slēgšanas. Tas nerada pretrunu — 3. oktobris ir izvēles iesniegšanas termiņš, bet izšķiršana notiks tad, kad Centrālā vēlēšanu komisija būs publicējusi galīgo aktivitāti.

Kāpēc noteikta tieši 60% robeža

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu vietnē reģistrēta 59,43% vēlētāju aktivitāte. Tas ir tuvākais salīdzināmais valsts mēroga atskaites punkts 2026. gada vēlēšanām.

Lai galīgais rādītājs tikai sasniegtu 60,00%, pieaugumam pret 2022. gadu būtu jābūt 0,57 procentpunktiem. Taču ar sasniegšanu šajā prognozē nepietiek. Ja CVK rādītāju publicēs ar divām zīmēm aiz komata, pirmais nepārprotamais JĀ rezultāts būtu 60,01% — par 0,58 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

Šajā kontekstā 60% nav vēlēšanu juridiskā derīguma slieksnis. Tā ir skaidri noteikta prognozes robeža, kas ļauj salīdzināt 2026. gada līdzdalību ar iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultātu.

Kā CVK iegūst kopējo aktivitāti Latvijā un ārvalstīs

Vēlētāju aktivitāte pēc būtības parāda, kāda daļa no attiecīgajās vēlēšanās uzskaitītajiem balsstiesīgajiem ir piedalījusies balsošanā. Aprēķina pamatā ir attiecība starp piedalījušos vēlētāju skaitu un balsstiesīgo kopskaitu, rezultātu izsakot procentos.

Valsts kopējā rādītājā jāņem vērā gan Latvijas iecirkņu, gan ārvalstīs nodoto balsu uzskaite atbilstoši CVK galīgajam kopsavilkumam. Ārvalstu balsis nav atsevišķa prognoze: tās ir daļa no Saeimas vēlēšanu kopējā rezultāta.

Latvijas un ārvalstu aktivitātes procentus nedrīkst vienkārši saskaitīt un dalīt ar divi. Šīm vēlētāju grupām ir atšķirīgs lielums, tādēļ kopējo procentu nosaka pēc absolūtajiem vēlētāju un balsstiesīgo skaitļiem.

Vienkāršota formula ir šāda:

kopējā aktivitāte = visu piedalījušos vēlētāju skaits ÷ balsstiesīgo kopskaits × 100.

Dalība vēlēšanās nav tas pats, kas derīgu balsu skaits par kandidātu sarakstiem. Aktivitātes rādītājs raksturo cilvēku piedalīšanos, bet mandātu sadalē atsevišķi tiek vērtētas derīgās balsis un vēlēšanu rezultātu noteikumi.

2022. gada rezultāts ir atskaites punkts, nevis 2026. gada garantija

59,43% aktivitāte rāda, ka iepriekšējās vēlēšanās līdz 60% pietrūka salīdzinoši maz. Tomēr no viena vēlēšanu cikla rezultāta nevar droši secināt, ka nākamajā reizē līdzdalība noteikti pieaugs vai samazināsies.

JĀ iespēju stiprinātu lielāka vēlētāju mobilizācija Latvijā un ārvalstīs, aktīva priekšvēlēšanu konkurence un vēlētāju pārliecība, ka iznākums var būt ciešs. Tāpat nozīme var būt balsošanas pieejamībai un cilvēku gatavībai ieplānot dalību vēlēšanu dienā.

NĒ iespēju palielinātu vājāka interese par partiju piedāvājumu, neizlēmība, zemāka līdzdalība lielās vēlētāju grupās vai nepietiekama aktivitāte ārvalstīs. Arī labs temps dažās pašvaldībās pats par sevi vēl nenozīmē, ka valsts kopējais rādītājs būs virs 60%.

Svarīga ir arī bāzes atšķirība. Lai gan 0,58 procentpunktu kāpums var šķist neliels, valsts mērogā tas nozīmē papildu vēlētāju līdzdalību, kuras nepieciešamais absolūtais apjoms būs atkarīgs no CVK izmantotā balsstiesīgo kopskaita.

Līdzdalība ietekmē Saeimas sabiedrisko mandātu

Vēlētāju aktivitāte nemaina Satversmē noteikto Saeimas pilnvaru termiņu, taču tā ietekmē jaunā parlamenta un vēlāk izveidotās valdības sabiedriskā mandāta uztveri. Augstāka līdzdalība nozīmē, ka izvēlē piedalījusies plašāka balsstiesīgo sabiedrības daļa.

60% robežas pārvarēšana ļautu jaunās Saeimas sākumu raksturot ar lielāku līdzdalību nekā 2022. gadā. Tas pats par sevi nenozīmētu atbalstu vienai konkrētai partijai vai koalīcijai, jo aktivitāte mēra piedalīšanos, nevis politisko izvēļu sadalījumu.

Ja aktivitāte paliktu 60,00% vai zemāk, vēlēšanu rezultāts tādēļ vien nezaudētu politisko nozīmi. Tomēr partijām būtu svarīgi vērtēt, kuras sabiedrības grupas un reģioni balsojuši mazāk aktīvi un cik plaši jaunais varas sastāvs spēj pārstāvēt vēlētāju intereses.

Vēlēšanu vakarā provizoriskie dati var radīt maldinošu iespaidu

CVK vēlēšanu dienā parasti publicē informāciju pakāpeniski, tādēļ pirmais redzamais aktivitātes procents nav automātiski gala rezultāts. Atsevišķu iecirkņu ziņojumi sistēmā nonāk dažādos laikos, un vēl neapkopotie iecirkņi var būt ļoti atšķirīgi pēc vēlētāju skaita.

Jāskatās ne tikai procents, bet arī datu pārklājums

Provizorisko rādītāju lasot, būtiski pārbaudīt, cik daudz iecirkņu jau iesnieguši informāciju un kuras teritorijas vēl nav pilnībā pārstāvētas. Liels apstrādāto iecirkņu īpatsvars ne vienmēr nozīmē tikpat lielu uzskaitīto vēlētāju īpatsvaru, jo iecirkņi nav vienāda lieluma.

Jāņem vērā arī ārvalstu balsojuma apkopošana. Ja daļa šo datu vēl nav iekļauta, redzamais valsts procents var mainīties. Tādēļ vēlēšanu nakts skaitlis jāuztver kā procesa momentuzņēmums, nevis galīgs spriedums par 60% robežu.

Praktiski noderīgi būs sekot trim elementiem:

• CVK norādei par apkopoto iecirkņu un balsu apjomu;
• Latvijas reģionu un ārvalstu datu iekļaušanai kopējā rezultātā;
• tam, vai rādītājs atzīmēts kā provizorisks vai galīgs.

JĀ vai NĒ noteiks tikai CVK galīgais rādītājs

Prognoze atrisinās ar JĀ, ja Centrālā vēlēšanu komisija galīgajā 15. Saeimas vēlēšanu kopsavilkumā publicēs kopējo aktivitāti, kas ir lielāka par 60,00%. Rezultāts 60,01% vai augstāks nepārprotami atbilstu šim nosacījumam, ja procents būs norādīts ar divām zīmēm aiz komata.

NĒ iznākums būs tad, ja CVK galīgais rādītājs būs tieši 60,00% vai zemāks. Matemātiska noapaļošana virs nepublicētām starpvērtībām netiks izmantota, lai mainītu oficiāli norādīto rezultātu.

Izšķirošais avots būs CVK galīgā valsts mēroga publikācija. Vēlēšanu nakts ekrānuzņēmumi, mediju aprēķini, atsevišķu pašvaldību rezultāti vai agrīni provizoriskie procenti prognozi neatrisinās. Lasītājam pēc 3. oktobra svarīgākais būs sagaidīt CVK galīgo kopsavilkumu un pārbaudīt tieši tajā publicēto aktivitāti.

Avots: Likumi.lv