Kāpēc Latvijā 25. oktobrī pulksteņi atgriezīsies ziemas laikā

Naktī uz 2026. gada 25. oktobri Latvijā pulksteņi tiks pagriezti vienu stundu atpakaļ, un šī nakts būs par stundu garāka. Tā ir ikgadējā pāreja uz ziemas laiku, kas Eiropas Savienībā joprojām notiek, jo dalībvalstis nav vienojušās par kopīgu pastāvīgu laiku. Pulksteņa rādījums mainās vienā brīdī, bet diskusija par to, vai šī kārtība vēl ir vajadzīga, turpinās jau gadiem.

Kā vasaras laiks kļuva par ikgadēju ieradumu

Vasaras laika sākotnējā iecere bija labāk izmantot gaišās dienas stundas. Pavasarī pulksteņus pabīdot uz priekšu, vakaros ilgāk saglabājas gaisma pēc darba un mācībām. Rudenī pulksteņus atgriež atpakaļ, lai ikdienas laiks atkal vairāk atbilstu rīta gaismai.

Šāds skaidrojums raksturo vēsturisko pamatojumu, nevis automātiski pierāda, ka mūsdienās pāreja dod būtisku ieguvumu. Cilvēku ikdiena, apgaismojums un enerģijas patēriņš ir mainījušies, tāpēc agrāk izvirzīto mērķi nevar vienkārši uzskatīt par šodien pierādītu rezultātu. Arī iespējamo enerģijas ietaupījumu nevajadzētu pārspīlēt: laika maiņa pati par sevi negarantē, ka kopējais patēriņš samazināsies.

Sezonālā maiņa kļuvusi par kopīgu Eiropas ritmu. Vienlaikus tā ik pavasari un rudeni atgādina, ka vienu un to pašu pulksteņa rādījumu var noteikt gan valsts laika režīms, gan kopīgi noteikumi starp valstīm.

ES nosaka vienotu pārejas grafiku

Eiropas Savienībā pāreja uz vasaras laiku paredzēta marta pēdējā svētdienā, bet atgriešanās pie ziemas laika — oktobra pēdējā svētdienā. Šis kopīgais grafiks ļauj dalībvalstīm pāriet vienā laikā, lai sezonālās maiņas datumi būtu saskaņoti visā Savienībā.

Eiropas Komisija skaidro gan šo grafiku, gan ES diskusiju par sezonālās maiņas izbeigšanu. Priekšlikums atcelt pulksteņu pārgriešanu ir apspriests, tomēr tas nav kļuvis par kopīgu kārtību. Ar priekšlikumu vien nepietiek, lai katra valsts pati izvēlētos pastāvīgu laiku un pārējās automātiski sekotu.

Kāpēc atcelšanai vajadzīga vienošanās

Lai pāreju atceltu ES mērogā, dalībvalstīm jāvienojas par pastāvīgo laiku — vai turpmāk palikt pie vasaras vai ziemas laika režīma. Šī izvēle ietekmē ne tikai ikdienas saullēkta un saulrieta laiku, bet arī to, kā saskan kaimiņvalstu pulksteņi un kopīgie darba un transporta grafiki.

Tādēļ jautājums nav tikai par to, vai cilvēkiem patīk pārgriezt pulksteni. Kopīgs noteikums palīdz saglabāt saskaņotu laika skaitīšanu, savukārt pastāvīga laika izvēle prasa vienošanos par to, kāds režīms vislabāk derēs dažādām valstīm. Kamēr šādas vienošanās nav, spēkā paliek sezonālā maiņa.

Ko 25. oktobra pāreja nozīmē Latvijā

Latvijā ziemas laiks sāksies oktobra pēdējā svētdienā atbilstoši valsts laika skaitīšanas kārtībai un ES grafikam. 2026. gadā tas ir 25. oktobris. Pārejas naktī pulksteņa rādījumu pagriež vienu stundu atpakaļ, tāpēc viena nakts stunda atkārtojas.

Praktiski datums ir noderīgs, plānojot agru ceļu, darbu vai tikšanos svētdienas rītā: jāpārbauda, vai konkrētā ierīce laiku maina automātiski. Telefoni un daudzi datori parasti sinhronizējas paši, bet sienas pulksteņiem, dažiem auto pulksteņiem un citām ierīcēm laiku var nākties iestatīt manuāli.

Latvijas noteikumi nosaka valstī piemērojamo laika skaitīšanas kārtību, bet kopīgais ES grafiks nosaka sezonālo pāreju datumus. Līdz ar to 25. oktobra izmaiņas nav atsevišķs Latvijas lēmums par konkrēto gadu, bet daļa no visā Savienībā saskaņotas sistēmas.

Laika maiņas nākotne joprojām atkarīga no kopīga lēmuma

Vēsturiskā doma izmantot gaišās stundas labāk izskaidro, kāpēc vasaras laiks radās, taču tā pati par sevi neatbild, vai sezonālā maiņa mūsdienās ir vajadzīga. Savukārt ES mēroga atcelšana ir atkarīga no dalībvalstu vienošanās par pastāvīgu laiku.

Tāpēc arī 2026. gada rudenī Latvijā pulksteņi tiks pagriezti atpakaļ kā ierasts. Ja ES dalībvalstis nākotnē vienosies par kopīgu pastāvīgā laika režīmu, mainīsies arī šī kārtība; līdz tam oktobra pēdējā svētdiena Latvijā nozīmē vienu papildu stundu naktī.

Avots: Eiropas Komisija