2. septembris vēsturē: kara beigas, kas Latviju neatbrīvoja

1. gada 2. septembrī uz ASV karakuģa USS Missouri Japānas pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu, formāli noslēdzot Otro pasaules karu. Taču Latvijai šis datums neatnesa valstisko brīvību: nacistiskās Vācijas okupāciju bija nomainījusi atkārtota Padomju Savienības okupācija, kas turpinājās līdz neatkarības atjaunošanai.

Autors: DokiShop redakcija. Publicēts 2026. gada 2. septembrī.

Četri datumi, kas palīdz saprast kara beigas

• 1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība okupēja Latviju.
• 1945. gada 8. maijā stājās spēkā nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācija Eiropā.
• 1945. gada 2. septembrī Japāna parakstīja kapitulācijas aktu Tokijas līcī.
• 1991. gada 21. augustā Latvija konstitucionāli atjaunoja pilnīgu valstisko neatkarību.

Šie datumi apraksta atšķirīgus procesus. Vācijas sakāve izbeidza karadarbību Eiropā, Japānas kapitulācija noslēdza pasaules karu kopumā, bet Latvijas valstiskuma atjaunošana notika tikai pēc vairāk nekā četrām okupācijas desmitgadēm.

Uz USS Missouri klāja tika pielikts formāls punkts pasaules karam

1. gada 2. septembra rītā Tokijas līcī uz līnijkuģa USS Missouri klāja bija sagatavots galds un divi kapitulācijas akta eksemplāri. Ceremonija bija īsa, taču tās juridiskā un politiskā nozīme aptvēra visu Klusā okeāna kara telpu.

Japānas valdības un imperatora vārdā dokumentu parakstīja ārlietu ministrs Mamoru Šigemicu, bet Japānas impērijas ģenerālštāba vārdā — ģenerālis Josidžiro Umedzu. Sabiedroto vārdā pirmais parakstījās ģenerālis Duglass Makarturs, kurš darbojās kā Sabiedroto spēku virspavēlnieks. Pēc tam sekoja vairāku sabiedroto valstu pārstāvji.

ASV Nacionālajā arhīvā glabātais un publicētais dokuments apliecina, ka Japāna pieņēma Potsdamas deklarācijas nosacījumus. Akts paredzēja Japānas bruņoto spēku bezierunu kapitulāciju, karadarbības pārtraukšanu un rīkojumu militārajām un civilajām amatpersonām pakļauties Sabiedroto spēku prasībām.

Kapitulācija nebija pēkšņs pavērsiens tieši 2. septembrī. Japāna par nodomu pieņemt kapitulācijas nosacījumus bija paziņojusi jau 1945. gada augustā, un 15. augustā par to radio uzrunā pavēstīja imperators Hirohito. Tomēr tieši parakstītais akts radīja nepārprotamu formālu noslēgumu.

Kāpēc Eiropā karš beidzās jau 8. maijā

Nacistiskās Vācijas kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maija vēlā vakarā pēc Centrāleiropas laika. Maskavā tajā brīdī jau bija sācies 9. maijs, tādēļ Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā par galveno uzvaras dienu nostiprinājās cits datums.

Eiropas kara beigas tomēr nebija visa Otrā pasaules kara beigas. Klusā okeāna reģionā Japāna turpināja karot līdz augustam. Tādēļ 8. maijs apzīmē kara beigas Eiropā, bet 2. septembris — Japānas kapitulācijas noformēšanu un Otrā pasaules kara formālo noslēgumu.

Šis nošķīrums novērš izplatītu pārpratumu: vienam karam var būt vairāki būtiski beigu datumi, ja kapitulācija dažādos karadarbības reģionos notikusi atšķirīgā laikā.

Latvijā viena okupācija nomainīja otru

Latvijas pieredzi nevar ietilpināt vienkāršā stāstā par 1945. gada atbrīvošanu. Padomju Savienība Latviju okupēja 1940. gada 17. jūnijā, kam sekoja prettiesiska iekļaušana PSRS. 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija.

Sarkanajai armijai 1944. un 1945. gadā izspiežot Vācijas spēkus no Latvijas teritorijas, netika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Tika atjaunota Padomju Savienības faktiskā vara, represīvās institūcijas un okupācijas pārvalde. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmēja nevis atgriešanos demokrātiskā valstī, bet atkārtotas okupācijas turpinājumu.

Arī pēc Vācijas kapitulācijas Latvijas teritorijā saglabājās kara sekas. Kurzeme līdz 1945. gada maijam bija kļuvusi par pēdējo lielo Vācijas spēku noturēto teritoriju Latvijā. Pēc šo vienību kapitulācijas beidzās organizētā karadarbība, taču Latvijas suverenitāte netika atjaunota.

Latvijas valsts juridiskā nepārtrauktība

Padomju režīms Latviju kontrolēja faktiski, tomēr okupācija neizbeidza Latvijas Republikas pastāvēšanu starptautisko tiesību izpratnē. Vairākas Rietumvalstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS de iure. Ārvalstīs darbu turpināja arī Latvijas diplomātiskie pārstāvji.

Pilnīga valstiskā neatkarība tika atjaunota 1991. gada augustā, balstoties nevis uz jaunas valsts izveidi, bet uz 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas nepārtrauktību. Latvijas okupāciju un neatkarības atjaunošanas kontekstu dokumentē Latvijas Okupācijas muzejs.

Vārdi “uzvara” un “atbrīvošana” nav neitrāli

Runājot par 1945. gadu, terminoloģija nosaka, kuru vēsturisko pieredzi izceļam. Jēdziens “uzvara pār nacismu” precīzi raksturo nacistiskās Vācijas sakāvi. Tas pats par sevi tomēr neapliecina, ka visas Sarkanās armijas ieņemtās valstis ieguva brīvību vai demokrātisku pārvaldi.

Latvijas gadījumā formulējums “atbrīvošana” noklusē neatkarīgās valsts neatjaunošanu, padomju represijas, iedzīvotāju deportācijas, rusifikācijas politiku un Latvijas iekļaušanu PSRS politiskajā un saimnieciskajā sistēmā. Precīzāk ir runāt par nacistiskās okupācijas beigām un atkārtotas padomju okupācijas nostiprināšanos.

Tas nenoliedz karavīru un civiliedzīvotāju ciešanas vai nacisma sakāves nozīmi. Tas palīdz nošķirt militāru uzvaru pār vienu totalitāru režīmu no Latvijas tiesībām uz neatkarīgu valsti.

2. septembra nozīme mūsdienu piemiņas kultūrā

Japānas kapitulācijas akts atgādina, ka Otrā pasaules kara hronoloģija bija globāla. Eiropā klusums iestājās maijā, bet pasaules kara formālais noslēgums pienāca tikai septembrī Tokijas līcī.

Latvijas piemiņas kultūrā šim datumam ir vēl viens slānis. Tas parāda robežu starp kara beigām un okupācijas beigām: pirmās pienāca 1945. gadā, bet otrās — tikai līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā. Šo atšķirību saglabāt ir būtiski, lai kara vēsture netiktu pārvērsta Latvijas okupācijas attaisnojumā.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs