Kāpēc Vācija atzīmē vienotības dienu 3. oktobrī

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienotu valsti. Tāpēc šajā datumā tiek atzīmēta Vācijas vienotības diena. Latvijas lasītājam tas ir arī atskaites punkts Eiropas pārmaiņu laikā, kad Latvija vēl turpināja neatkarības atjaunošanu. Abu valstu vēstures tajos gados krustojās plašākā Eiropas kontekstā, taču tām bija atšķirīgi lēmumi un izšķirošie datumi.

Kāpēc par Vācijas vienotības dienu kļuva 3. oktobris

Kad runā par Vācijas atkalapvienošanos, bieži vispirms piemin Berlīnes mūra krišanu. 1989. gada 9. novembrī robežas atvēršana Berlīnē kļuva par spilgtāko Austrumvācijas politisko pārmaiņu simbolu. Tomēr mūra krišana pati par sevi vēl nenozīmēja, ka abas Vācijas valstis jau būtu apvienojušās. Tas ir būtiski, lasot par šo laikmetu: plaši atpazīstams pārmaiņu brīdis un datums, kad mainījās valsts statuss, nav viens un tas pats.

Pēc robežas atvēršanas sekoja politiski lēmumi, sarunas un vienošanās gan pašā Vācijā, gan ar valstīm, kurām pēc Otrā pasaules kara bija īpašas tiesības attiecībā uz Vāciju. Šis process noslēdzās ar Austrumvācijas pievienošanos Federatīvajai Republikai 1990. gada 3. oktobrī. Vācijas federālā valdība šo datumu saista ar Vācijas vienotību un valsts svētkiem.

Atšķirība starp abiem datumiem palīdz saprast svētku izvēli. 9. novembris atgādina par robežas atvēršanu un redzamajām pārmaiņām, savukārt 3. oktobris apzīmē brīdi, kad valstu apvienošanās stājās spēkā. Tādēļ Vācijas vienotības diena nav vienkārši Berlīnes mūra krišanas gadadiena.

Kas Eiropā mainījās 1989.–1991. gadā

Vācijas atkalapvienošanās notika laikā, kad Centrāleiropā un Austrumeiropā strauji mainījās politiskā kārtība. Komunistisko režīmu vara mazinājās, robežu un valstu nākotne kļuva par sarunu priekšmetu, bet Padomju Savienības ietekme reģionā vairs nebija tāda kā iepriekšējās desmitgadēs. Vācijas jautājums bija viena no šī laikmeta lielajām pārmaiņām.

Vienotas Vācijas izveidošanās mainīja Eiropas politisko karti: divu Vācijas valstu vietā bija viena valsts. Tās starptautiskais statuss bija jānostiprina sarunās ar citām valstīm. Taču kopīgs laikmets nenozīmē vienu cēloņu ķēdi, kurā katrs tā laika notikums Eiropā izrietēja tieši no Vācijas apvienošanās.

Baltijas valstīs norisinājās cits process. Latvija, Lietuva un Igaunija centās atjaunot neatkarību pēc padomju okupācijas. To politiskajiem lēmumiem bija sava vēsturiskā un tiesiskā loģika. Notikumus Vācijā un Baltijā ir lietderīgi skatīt vienā laika līnijā, lai redzētu pārmaiņu secību, vienlaikus saglabājot katra procesa atšķirīgo nozīmi.

Kur šajā laika līnijā atradās Latvija

Latvijas neatkarības atjaunošanai 3. oktobris nav tas pats, kas Vācijas atkalapvienošanās diena. Latvijā būtiskie atskaites punkti ir 1990. gada 4. maijs un 1991. gada 21. augusts. To nodalīšana ļauj saprast, kas abās valstīs konkrētajā brīdī jau bija noticis un kas vēl bija priekšā.

1. gada 23. augustā Baltijas ceļā cilvēki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā publiski apliecināja prasību pēc brīvības. Tā paša gada novembrī tika atvērta Berlīnes mūra robeža. Šie notikumi pieder vienam pārmaiņu laikmetam, bet Baltijas ceļš nebija Vācijas apvienošanās posms, un mūra krišana nebija Latvijas neatkarības juridiska atjaunošana.

2. gada 4. maijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tā noteica Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas virzienu un paredzēja pārejas periodu. Kad piecus mēnešus vēlāk Vācijas apvienošanās stājās spēkā, Latvijas neatkarības atjaunošanas process vēl nebija noslēdzies.

3. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, noslēdzot deklarācijā paredzēto pārejas periodu. Tādēļ Latvijas vēstures laika līnijā 21. augustam ir cita nozīme nekā 3. oktobrim Vācijas vēsturē.

Īsa laika līnija: pieci datumi, divi procesi

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļš apliecina Baltijas valstu sabiedrību prasību pēc neatkarības.
• 1989. gada 9. novembris: Berlīnē tiek atvērta robeža, un mūra krišana kļūst par Vācijas pārmaiņu simbolu.
• 1990. gada 4. maijs: Latvija pieņem deklarāciju par neatkarības atjaunošanu un sāk tajā paredzēto pārejas periodu.
• 1990. gada 3. oktobris: Austrumvācija pievienojas Federatīvajai Republikai; šo dienu Vācija atzīmē kā vienotības dienu.
• 1991. gada 21. augusts: Latvija pieņem konstitucionālo likumu par valstisko statusu, noslēdzot pārejas periodu.

Vācijas 3. oktobra nozīmi skaidro Vācijas federālās valdības informācija par vienotību. Latvijas procesa posmus palīdz atšķirt neatkarības atjaunošanas deklarācija un tai sekojošais konstitucionālais likums. Līdz ar to 1990. gada 3. oktobrī Vācijas apvienošanās jau bija stājusies spēkā, bet Latvijai deklarācijā paredzētā pārejas perioda noslēgums vēl bija priekšā — 1991. gada 21. augustā.

Avots: Vācijas federālā valdība