8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tās nozīme vairs neaprobežojas ar prasmi izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu: rakstpratība palīdz saprast līgumu, izvērtēt valsts paziņojumu, pareizi izmantot veselības informāciju un atpazīt manipulāciju digitālajā vidē.

Šī prasme ietekmē gandrīz ikvienu ikdienas lēmumu. Cilvēks var tehniski izlasīt dokumentu, tomēr nesaprast tā nosacījumus, riskus vai noklusēto kontekstu. Tāpēc mūsdienu rakstpratība ietver ne tikai burtu pazīšanu, bet arī spēju interpretēt, salīdzināt un pārbaudīt informāciju.

No drukātas lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturiskā skatījumā lasītprasmes izplatīšanās mainīja cilvēka attiecības ar valsti, darbu un sabiedrību. Drukāts teksts ļāva zināšanas nodot ārpus mutvārdu tradīcijas, bet lasītājs ieguva iespēju pats iepazīties ar noteikumiem, ziņām, reliģiskiem tekstiem, mācību grāmatām un praktiskiem padomiem.

Tomēr grāmatas vai laikraksta pieejamība vēl nenozīmēja, ka tajā rakstīto visi varēja vienlīdz labi izmantot. Nozīme bija izglītībai, valodai, teksta sarežģītībai un tam, vai lasītājs spēja sasaistīt izlasīto ar savu dzīvi. Rakstpratība jau toreiz bija cieši saistīta ar iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos.

Latvijas vēsturisko lasīšanas vidi iespējams iepazīt, izmantojot Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu. Latvijas Nacionālā bibliotēka tajā nodrošina piekļuvi digitalizētam kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj vērot, kā sabiedrībai dažādos laikos skaidroja notikumus, pienākumus, veselības jautājumus un ikdienas norises.

Šādi avoti nav tikai senas valodas paraugi. Tie atklāj, kā drukātais vārds organizēja sabiedrisko dzīvi un kā lasītājam bija jāiemācās orientēties starp ziņu, sludinājumu, oficiālu paziņojumu un viedokli.

Kāpēc UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, uzsverot rakstpratību kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Tas nozīmē, ka lasīšana un rakstīšana nav tikai individuāls sasniegums vai skolas pārbaudījuma rezultāts.

Rakstpratība nosaka, cik patstāvīgi cilvēks var izmantot savas tiesības. Tā ir nepieciešama, lai saprastu iesniegumu, darba līgumu, balsošanas kārtību, zāļu lietošanas norādes vai pašvaldības lēmumu. Ja teksts ir pieejams, bet cilvēkam nav iespēju to izprast, formāla piekļuve informācijai vēl nenodrošina pilnvērtīgu līdzdalību.

Starptautiskā diena atgādina arī par institūciju atbildību. Valsts iestādēm, ārstniecības iestādēm, skolām un uzņēmumiem informācija jāveido saprotama, strukturēta un pieejama. Sarežģīts formulējums var kļūt par praktisku šķērsli pat cilvēkam, kurš lasa tekoši.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Digitālajā laikmetā informācijas trūkumu bieži aizstāj tās pārbagātība. Viena meklējuma rezultātos blakus var atrasties valsts iestādes paziņojums, profesionāla medija publikācija, reklāma, anonīms ieraksts un apzināti maldinošs saturs. Visus šos tekstus iespējams izlasīt, taču tiem nav vienāda ticamība.

Tāpēc rakstpratība arvien biežāk pārklājas ar medijpratību un digitālo pratību. Lasītājam jāspēj pamanīt, kas informāciju publicējis, kad tā tapusi, uz kādiem avotiem tā balstīta un vai virsraksts atbilst pašam saturam.

Ikdienā tas nozīmē spēju:

• atšķirt līguma galvenos nosacījumus no reklāmas solījumiem;
• pārbaudīt veselības padoma autoru un sākotnējo avotu;
• salīdzināt valsts paziņojumu ar tā pilno dokumentu;
• pamanīt, vai attēls un citāts nav izrauti no cita konteksta;
• nesteigties izplatīt emocionāli uzlādētu apgalvojumu.

Svarīga ir arī izpratne par teksta mērķi. Informatīvs paziņojums cenšas izskaidrot, reklāma — pārliecināt, bet krāpniecisks ziņojums bieži mudina rīkoties nekavējoties. Spēja atpazīt šo atšķirību var pasargāt no finansiāliem zaudējumiem, nepamatotām bailēm vai kaitīga lēmuma.

Līgums kā rakstpratības pārbaudījums

Līguma izlasīšana nav tas pats, kas tā izprašana. Droša rīcība prasa atrast termiņus, izmaksas, automātiskas pagarināšanas nosacījumus, soda sankcijas un atteikuma kārtību. Ja formulējums nav skaidrs, būtiska prasme ir nevis minēt tā nozīmi, bet lūgt precizējumu.

Veselības informācija prasa avota pārbaudi

Ar veselību saistītā tekstā īpaši svarīgi atšķirt vispārīgu skaidrojumu no individuāla medicīniska ieteikuma. Jāpārbauda, vai informāciju publicējusi atbildīga institūcija vai kvalificēts speciālists, kā arī tas, vai materiāls nav novecojis. Sociālā tīkla popularitāte pati par sevi nav ticamības apliecinājums.

Vēsturiskā prese māca lasīt arī tagadni

Nacionālās digitālās bibliotēkas materiālus var izmantot, lai salīdzinātu dažādu laikmetu informācijas vidi, neizdarot nepamatotus secinājumus par visas sabiedrības rakstpratības līmeni. Atsevišķs laikraksts vai grāmata parāda publicēto saturu, bet pats par sevi nepierāda, cik cilvēku to lasīja un kā viņi tekstu saprata.

Vēsturisku avotu lasīšanā noder četri jautājumi:

• Kas tekstu publicēja un kam tas bija paredzēts?
• Kad tas tapis, un kādi apstākļi to ietekmēja?
• Vai teksts informē, pārliecina, reklamē vai nosaka pienākumu?
• Ko iespējams pārbaudīt citos tā paša laika avotos?

Šie paši jautājumi darbojas arī šodien. Mainījušies ir ekrāni, izplatīšanas ātrums un informācijas apjoms, taču nepieciešamība saprast autora nolūku un pārbaudīt kontekstu palikusi.

Drošs lasītājs neapstājas pie pārliecinoša virsraksta

Rakstpratība nav vienreiz apgūta un nemainīga prasme. Jauni digitālie pakalpojumi, sarežģītāki līgumi un mākslīgi veidots saturs prasa to regulāri papildināt. Dažkārt drošākais solis ir izlasīt sākotnējo dokumentu, salīdzināt vairākus avotus vai konsultēties ar speciālistu.

Starptautiskās rakstpratības dienas mūsdienu nozīme slēpjas tieši šajā pārejā: no spējas uztvert rakstītu tekstu uz spēju ar tā palīdzību pieņemt pārdomātu lēmumu. Lasīšana kļūst par sabiedrības drošības prasmi tad, kad cilvēks prot ne tikai saprast vārdus, bet arī izvērtēt to avotu, nolūku un iespējamās sekas.

Avots: UNESCO