Dzīvokļa energoefektivitāte: praktisks plāns pirms ziemas

Autors: DokiShop redakcija
Publicēts: 2026. gada 30. augustā
Ģeogrāfiskais tvērums: Latvija

Pirms apkures sezonas dzīvoklī vispirms jāpārbauda logu un durvju blīvējumi, radiatoru darbība un vietas, pa kurām aizplūst siltums. Šos darbus vēlams paveikt septembrī, kamēr telpas iespējams ilgāk vēdināt un apkures sistēma nav sākusi darboties pilnā režīmā.

Lielai daļai uzlabojumu nav vajadzīgs remonts vai dārgi materiāli. Pašlīmējošs blīvējums, logu termoplēve, biezāki aizkari un atstarojošs panelis aiz radiatora var uzlabot komfortu, taču rezultāts būs atkarīgs no ēkas, logu stāvokļa un apkures sistēmas. Svarīgākais drošības nosacījums — nedrīkst aizsegt ventilācijas lūkas vai gaisa pieplūdes atveres.

Īsi par svarīgāko

• Pārbaudiet logus un ārdurvis ar roku, papīra lapu vai vieglu gaisa plūsmas testu.
• Nomainiet bojātus blīvējumus, bet neaizlīmējiet ventilācijai paredzētās spraugas un atveres.
• Atgaisojiet radiatorus tikai tad, ja pazīstat vārstu un ēkas apkures sistēmas kārtību.
• Neaizsedziet radiatorus ar mēbelēm, gariem aizkariem vai veļas žāvētājiem.
• Pēc uzlabojumiem vērojiet telpas mitrumu un kondensātu uz logiem.

1. Atrodiet vietas, pa kurām dzīvoklis zaudē siltumu

Sāciet ar apskati vēsā vai vējainā dienā. Ar plaukstu pārbaudiet logu rāmju malas, palodzes savienojumus, balkona durvis un ārdurvju perimetru. Jūtama auksta gaisa kustība var norādīt uz nolietotu blīvējumu vai nepietiekami ciešu furnitūras regulējumu.

Vienkāršam pārbaudes testam ievietojiet papīra lapu starp loga vērtni un rāmi, aizveriet logu un viegli pavelciet lapu. Ja tā vairākās vietās izslīd bez pretestības, blīvējums vai piespiediens var nebūt pietiekams. Furnitūras regulēšanu veiciet saskaņā ar loga ražotāja norādēm vai uzticiet meistaram.

Apskatiet arī sienu un grīdas savienojumus, rozetes uz ārsienām un cauruļu ievadus. Spraugas drīkst aizpildīt tikai ar konkrētajai vietai piemērotu materiālu. Neaizpildiet nezināmas atveres, pirms nav noskaidrots, vai tās nav vajadzīgas ventilācijai, konstrukcijas žūšanai vai inženiertīkliem.

2. Sakārtojiet logu un durvju blīvējumus

Veco pašlīmējošo blīvējumu noņemiet, virsmu notīriet un attaukojiet, pēc tam ļaujiet tai pilnībā nožūt. Izvēlieties blīvējumu, kura biezums atbilst spraugai. Pārāk plāns materiāls neapturēs caurvēju, bet pārāk biezs var traucēt loga aizvēršanai un noslogot furnitūru.

Blīvējumu līmējiet nepārtraukti, īpaši rūpīgi savienojot stūrus. Pēc darba vairākas reizes atveriet un aizveriet logu. Rokturim jākustas bez pārmērīga spēka, un vērtne nedrīkst berzties gar rāmi.

Logu termoplēve ir lēts sezonāls risinājums vecākiem logiem. To parasti nostiprina pie iekšējā rāmja ar komplektā paredzētu līmlenti un izlīdzina atbilstoši ražotāja instrukcijai. Plēve nedrīkst bloķēt loga rokturi, avārijas izeju, ventilācijas vārstu vai iespēju droši vēdināt telpu.

Ārdurvīm pārbaudiet sānu un augšējo blīvējumu, kā arī spraugu pie sliekšņa. Durvju apakšas blīvējoša līste var mazināt caurvēju, taču tā nedrīkst traucēt durvju brīvai atvēršanai vai ēkā paredzētajai gaisa apmaiņai.

3. Pārbaudiet radiatorus pirms apkures sākuma

Radiatoram jābūt brīvi pieejamam, tīram un neapklātam. Putekļus starp sekcijām var iztīrīt ar šauru birsti vai putekļsūcēja uzgali, kad radiators ir auksts. Mēbeles ieteicams atvirzīt tā, lai siltais gaiss varētu netraucēti pacelties un izplatīties telpā.

Kad nepieciešama atgaisošana

Par gaisu radiatorā var liecināt nevienmērīga uzsilšana, burbuļošanas skaņas vai vēsa radiatora augšdaļa laikā, kad apkures sistēma darbojas. Tomēr līdzīgas pazīmes var radīt arī nepietiekama plūsma, aizvērts vārsts vai visas mājas sistēmas regulēšanas problēma.

Ja ēkā ir centralizēta apkure, pirms vārsta atvēršanas noskaidrojiet apsaimniekotāja noteikto kārtību. Dažās sistēmās atgaisošana jāveic noteiktā laikā vai tikai atbildīgajam speciālistam. Ja vārsts ir sarūsējis, bojāts vai nav saprotams tā darbības princips, neaiztieciet to.

Ja atgaisošanu drīkst veikt pašam, izslēdziet individuālo cirkulācijas sūkni, ja tāds ir, un pagaidiet, līdz sistēma nomierinās. Zem vārsta novietojiet trauku un drānu. Ar piemērotu atslēgu lēni atveriet vārstu, līdz izplūst gaiss, un aizveriet to, tiklīdz sāk tecēt vienmērīga ūdens strūkla.

Vārstu nedrīkst izskrūvēt pilnībā. Ja parādās nekontrolējama noplūde, vārstu aizveriet un sazinieties ar apsaimniekotāju vai apkures speciālistu. Individuālā apkures sistēmā pēc atgaisošanas jāpārbauda spiediens atbilstoši iekārtas ražotāja norādēm.

4. Izmantojiet lētus risinājumus siltuma saglabāšanai

Nelieli pirkumi visvairāk palīdz tad, ja tie novērš konkrētu problēmu. Pirms materiālu iegādes nosakiet, vai telpā dominē caurvējš, auksta loga virsma, aizsegts radiators vai nekontrolēta gaisa apmaiņa.

• Pašlīmējošs logu blīvējums: piemērots nolietotu, viegli nomaināmu blīvējumu aizstāšanai.
• Logu termoplēve: rada papildu noslēgtu gaisa slāni pie loga iekšpuses.
• Atstarojošs panelis aiz radiatora: noder galvenokārt tad, ja radiators atrodas pie aukstas ārsienas.
• Biezi aizkari: vakarā mazina aukstuma sajūtu pie loga, ja neaizsedz radiatoru.
• Durvju apakšas līste: samazina caurvēju pie ārdurvīm, ja netiek traucēta paredzētā gaisa pieplūde.
• Paklājs uz aukstas grīdas: paaugstina pēdu komfortu, lai telpu nevajadzētu pārkurināt tikai aukstas grīdas sajūtas dēļ.
• Termometrs un higrometrs: palīdz salīdzināt telpas temperatūru un mitrumu pirms un pēc izmaiņām.

Atstarojošajam panelim izvēlieties karstumizturīgu, šim nolūkam paredzētu materiālu. Tas jānostiprina stabili, neaizskarot radiatoru, caurules vai vārstus. Nelieciet aiz radiatora viegli uzliesmojošu iepakojuma materiālu vai izstrādājumu ar nezināmām temperatūras īpašībām.

5. Atbrīvojiet siltā gaisa ceļu telpā

Radiatora priekšā novietots dīvāns vai skapis kavē gaisa cirkulāciju. Arī gari aizkari, kas pārklāj radiatoru un termostatisko vārstu, var novirzīt siltumu loga virzienā un radīt nepareizu temperatūras uztveri pie sensora.

Pārkārtojiet telpu tā, lai radiatora priekšpuse un augšdaļa paliktu atklāta. Īsi aizkari vai aizkari, kurus apkures laikā iespējams atvirzīt, parasti ir praktiskāki. Nežāvējiet veļu tieši uz radiatora ilgstoši, jo tas kavē siltuma atdevi un palielina mitrumu telpā.

6. Saglabājiet ventilāciju arī pēc spraugu noblīvēšanas

Caurvēja novēršana nav tas pats, kas ventilācijas pārtraukšana. Ventilācijas restes, nosūces kanāli un logu gaisa pieplūdes vārsti jāatstāj darbspējīgi. Tas ir īpaši svarīgi virtuvēs, vannasistabās un telpās ar degšanas iekārtām.

Pēc blīvējumu nomaiņas pievērsiet uzmanību aizsvīdušiem logiem, ilgstošam kondensātam, smagnējam gaisam un mitruma smakai. Šādas pazīmes var norādīt, ka telpai trūkst gaisa apmaiņas. Vēdiniet īsi un intensīvi, plaši atverot logu, nevis ilgstoši turot to nelielā spraugā aukstā laikā.

Ja dzīvoklī ir gāzes plīts, kamīns vai cita degšanas iekārta, patvaļīgi nemainiet gaisa pieplūdes risinājumus. Ventilācijas darbības pārbaudi un neskaidru atveru novērtēšanu uzticiet kvalificētam speciālistam vai saskaņojiet ar ēkas apsaimniekotāju.

7. Novērtējiet rezultātu pēc apkures ieslēgšanas

Pierakstiet telpu temperatūru un relatīvo mitrumu līdzīgos diennakts laikos pirms un pēc uzlabojumiem. Pārbaudiet, vai ir mazinājies caurvējš, radiatori sasilst vienmērīgi un uz logiem neveidojas pastāvīgs kondensāts. Vienas vēsas dienas novērojums vēl neparāda visa risinājuma ietekmi.

Ja telpa joprojām ir auksta, lai gan logi ir blīvi un radiatori darbojas, problēma var būt saistīta ar ēkas apkures sistēmas balansēšanu, stāvvadiem, ārsienu siltinājumu vai mezglu regulējumu. Šādā gadījumā nākamais praktiskais solis ir rakstiski informēt apsaimniekotāju un norādīt, kurās telpās un laikā problēma novērota.

Šis plāns paredzēts vienkāršai dzīvokļa pārbaudei un nelieliem sezonāliem uzlabojumiem; tas neaizstāj ēkas energoauditu, ventilācijas mērījumus vai apkures sistēmas profesionālu diagnostiku.

Avots: Editorial research