ECB 10. septembra likmes: vai Latvijā mazināsies kredītu slogs?

Eiropas Centrālās bankas Padome 2026. gada 10. septembrī pieņems nākamo monetārās politikas lēmumu, liecina ECB publicētais sanāksmju kalendārs. Latvijas kredītņēmējiem svarīgākais būs tas, vai tiks samazināta kaut viena no trim galvenajām procentu likmēm. Tomēr pat šāds lēmums nenozīmētu tūlītēju vai vienādu ikmēneša maksājuma kritumu visiem aizdevumiem.

Autors: DokiShop ekonomikas redakcija

Prognoze un tās izšķirošie nosacījumi

• Jautājums: vai ECB 10. septembrī samazinās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 10. septembrī.
• JĀ: vismaz viena likme lēmumā noteikta zemāk nekā tieši pirms tā.
• NĒ: neviena likme nav samazināta — tās paliek nemainīgas vai tiek paaugstinātas.
• Izšķirošais avots: ECB 10. septembra monetārās politikas lēmums un galveno likmju tabula.

JĀ iznākumam pietiek ar vienas likmes samazinājumu. Tas būtu spēkā arī tad, ja pārējās divas likmes paliktu nemainīgas vai kāda no tām tiktu palielināta. NĒ iznākums iestātos tikai tad, ja neviena no trim likmēm nebūtu zemāka par līmeni tieši pirms lēmuma.

Prognoze attiecas uz ECB noteiktajām likmēm, nevis uz Euribor vērtību, banku hipotekāro piedāvājumu vai konkrēta klienta maksājumu. Šie rādītāji var reaģēt citā laikā un atšķirīgā apmērā.

ECB lems par trim atšķirīgām procentu likmēm

ECB monetārajā politikā nav vienas universālas bāzes likmes. Lēmums aptver trīs galvenās procentu likmes, kurām eirozonas finanšu sistēmā ir atšķirīgi uzdevumi.

• Noguldījumu iespējas likme nosaka, kādus procentus bankas saņem par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā uz nakti.
• Galveno refinansēšanas operāciju likme attiecas uz regulāru centrālās bankas finansējumu komercbankām.
• Aizdevumu iespējas uz nakti likme nosaka cenu, par kādu bankas var aizņemties no centrālās bankas uz nakti.

ECB publicē šo likmju līmeņus un katras izmaiņas spēkā stāšanās datumu savā galveno procentu likmju tabulā. Tieši tādēļ jānošķir lēmuma paziņošanas diena no dienas, kad jaunie līmeņi sāk darboties.

10. septembris ir ECB Padomes lēmuma diena. Paziņojumā var būt noteikts vēlāks spēkā stāšanās datums. Prognozes iznākumu nosaka 10. septembrī paziņotā izvēle, savukārt oficiālajā likmju tabulā pēc tam būs redzams gan jaunais līmenis, gan tā piemērošanas sākums.

Šāda pieeja novērš situāciju, kurā lēmums jau ir publiskots, bet prognoze paliek neskaidra tikai tāpēc, ka jaunā likme vēl nav sākusi darboties.

Kāpēc zemāka ECB likme vēl negarantē zemāku maksājumu

Daudziem hipotekārajiem kredītiem Latvijā mainīgo procentu likmi veido Euribor un bankas pievienotā marža. ECB lēmumi ietekmē naudas tirgus nosacījumus, taču Euribor nav mehāniski vienāds ar kādu no trim ECB likmēm.

Euribor atspoguļo termiņam atbilstošas tirgus procentu likmju gaidas un finansējuma apstākļus. Tirgus dalībnieki iespējamu ECB soli var sākt iecenot vēl pirms sanāksmes. Tāpēc Euribor reizēm samazinās pirms oficiāla likmju lēmuma, bet pēc gaidīta lēmuma tā reakcija var būt neliela.

Svarīgs ir arī aizdevuma līgumā norādītais Euribor termiņš. Kredītam var būt piesaistīts, piemēram, trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu Euribor, un atsauces likme parasti tiek pārskatīta tikai līgumā noteiktajā datumā.

Ja ECB 10. septembrī samazinātu likmi, kredītņēmēja maksājums tādēļ ne vienmēr mainītos septembrī. Esošā Euribor vērtība var palikt spēkā līdz nākamajai pārskatīšanai, bet bankas marža parasti nemainās tikai ECB lēmuma dēļ.

Arī aizdevuma atlikums, atlikušais termiņš, maksājumu grafika veids un līguma nosacījumi ietekmē gala rezultātu. Tādēļ nav pamatoti no ECB samazinājuma automātiski secināt konkrētu ietaupījumu eiro izteiksmē.

JĀ scenārijs: signāls par lētāku finansējumu

JĀ iznākums tiktu fiksēts, ja ECB Padome 10. septembra paziņojumā noteiktu kaut vienu galveno likmi zemāku par tās iepriekšējo līmeni. Šāds solis parasti norādītu uz monetārās politikas nosacījumu mīkstināšanu.

Latvijas mājsaimniecībām iespējamais ieguvums būtu zemāks Euribor nākotnē vai jau iepriekš notikuša Euribor krituma saglabāšanās. Reālais efekts kļūtu redzams tad, kad aizdevumam pienāktu nākamais likmes pārskatīšanas datums.

Uzņēmumiem zemākas tirgus likmes varētu samazināt mainīgas likmes finansējuma izmaksas un uzlabot jaunu aizdevumu nosacījumus. Tomēr bankas vērtē arī uzņēmuma risku, nodrošinājumu, nozari un termiņu, tāpēc ECB solis nav vienīgais kredīta cenas faktors.

JĀ scenārijs arī nenozīmētu, ka likmes turpinās krist katrā nākamajā sanāksmē. Katrs ECB lēmums tiek pieņemts atsevišķi, vērtējot inflāciju, ekonomikas izaugsmi, algu dinamiku, kreditēšanu un citus eirozonas datus.

NĒ scenārijs: pauze vai stingrāka politika

NĒ iznākums būtu tad, ja visas trīs galvenās likmes paliktu nemainīgas vai neviena netiktu samazināta. Tas ietvertu gan pilnīgu pauzi, gan likmju paaugstinājumu, gan kombināciju, kurā daļa likmju nemainās un daļa pieaug.

Nemainīgas ECB likmes pašas par sevi negarantētu nemainīgu Euribor. Tirgus likmes var kustēties, reaģējot uz jaunajiem datiem un gaidām par vēlākiem ECB lēmumiem. Ja tirgus jau būtu gaidījis samazinājumu, bet ECB izvēlētos pauzi, Euribor varētu reaģēt arī pretējā virzienā.

Kredītņēmējiem NĒ nenozīmētu automātisku maksājuma pieaugumu. Ja līgumā izmantotais Euribor kopš iepriekšējās pārskatīšanas būtu samazinājies, nākamais maksājums joprojām varētu kļūt mazāks, pat ja 10. septembra ECB lēmums likmes nemainītu.

Savukārt jauniem aizdevumiem banku piedāvājumus turpinātu noteikt gan tirgus procentu likmes, gan klienta kredītrisks un bankas marža. Tādēļ viens binārs ECB lēmums nevar pilnībā raksturot Latvijas kreditēšanas apstākļus.

Kas jau zināms un kas vēl nav zināms

ECB monetārās politikas sanāksmju kalendārā lēmuma diena ir noteikta 2026. gada 10. septembrī. Ir zināmas arī trīs likmes, kuras jāņem vērā, un publiskais avots, pēc kura var salīdzināt līmeņus pirms un pēc lēmuma.

Pirms lēmuma nav zināms, vai ECB izvēlēsies samazinājumu, pauzi vai paaugstinājumu. Nav zināms arī tas, kā tirgus gaidas līdz septembrim ietekmēs Euribor un cik liela daļa iespējamā soļa jau būs atspoguļota naudas tirgus likmēs.

Līdz sanāksmei nozīmīgi būs eirozonas inflācijas, algu, izaugsmes un kreditēšanas dati. Tie palīdzēs novērtēt ekonomisko fonu, taču prognozes izšķiršanai nederēs analītiķu viedokļi, tirgus varbūtības vai neoficiāli izteikumi. Noteicošais būs ECB Padomes publicētais lēmums.

Ko Latvijas kredītņēmējam pārbaudīt savā līgumā

ECB lēmuma dienā vispirms jāskatās, vai samazināta vismaz viena no trim galvenajām likmēm un no kura datuma jaunais līmenis būs spēkā. Pēc tam kredītņēmējam lietderīgāks būs sava līguma pārskats, nevis vispārīgs pieņēmums par tūlītēju ietaupījumu.

Pārbaudiet:

• kurš Euribor termiņš piesaistīts aizdevumam;
• kurā datumā notiks nākamā procentu likmes pārskatīšana;
• kāda ir bankas pievienotā marža un vai tā ir fiksēta;
• cik liels ir neatmaksātais aizdevuma atlikums un atlikušais termiņš;
• vai līgumā paredzēti īpaši likmes aprēķina vai maiņas nosacījumi.

Ja 10. septembra paziņojumā būs samazinājums, nākamais praktiskais atskaites punkts būs jaunās likmes spēkā stāšanās diena un attiecīgā Euribor fiksācija pirms kredīta pārskatīšanas. Ja samazinājuma nebūs, uzmanība pāries uz turpmākajiem eirozonas datiem un nākamo ECB Padomes lēmumu.

Avots: European Central Bank