Latvijas decembra inflācija zem 3%: prognoze līdz 30. novembrim

Latvijas 2026. gada nogales inflācijai ir noteikts skaidrs pārbaudes slieksnis: vai decembra gada rādītājs būs zem 3,0%. Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē saskaņotā patēriņa cenu indeksa mēnešu gada pārmaiņas pa valstīm, tostarp Latvijai. Prognožu tirgus tiks slēgts 2026. gada 30. novembrī, pirms sākas vērtējamais mēnesis, tādēļ vēlāka cenu informācija vairs nevarēs ietekmēt dalībnieku izvēli.

Prognozes jautājums un galvenie nosacījumi

• Jautājums: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Prognožu iesniegšanas termiņš: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā” iznākums: Eurostat rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• “Nē” iznākums: rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Rezultātu nosaka Eurostat PRC_HICP_MANR dati par Latviju un 2026. gada decembri.

Šī robeža ir apzināti nepārprotama. Vērtība tieši 3,0% nav zem 3,0%, tāpēc tā nozīmē “nē”. Netiek vērtēts noapaļots iespaids, virsraksti par cenu spiedienu vai kādas atsevišķas preču grupas sadārdzinājums — izšķiroša ir publicētā Latvijas SPIC gada pārmaiņu vērtība.

Ko patiesībā mēra decembra gada inflācija

Gada inflācija 2026. gada decembrī salīdzinās patēriņa cenu līmeni ar 2025. gada decembri. Tā neatbild uz jautājumu, cik daudz cenas mainījušās tikai viena mēneša laikā, un nenozīmē, ka visas preces un pakalpojumi gada laikā sadārdzinājušies vienādi.

Mēneša inflācija savukārt salīdzina 2026. gada decembri ar 2026. gada novembri. Decembrī cenas varētu samazināties pret novembri, bet gada inflācija vienlaikus varētu palikt pozitīva, ja kopējais cenu līmenis joprojām būtu augstāks nekā iepriekšējā gada decembrī. Iespējama arī pretēja kombinācija: cenu kāpums viena mēneša laikā un zemāks gada temps labvēlīgas salīdzinājuma bāzes dēļ.

Kāpēc svarīga ir salīdzinājuma bāze

Gada rādītāju ietekmē ne tikai jaunākās cenu pārmaiņas, bet arī tas, kas notika pirms gada. Ja kāda liela izdevumu grupa 2025. gada decembrī bija kļuvusi būtiski dārgāka, šī augstā bāze var samazināt 2026. gada decembra gada tempu. Ja iepriekšējā gada bāze bija zema, efekts var darboties pretējā virzienā.

Tādēļ viens mēneša novērojums pirms termiņa nevar droši atrisināt prognozi. Līdz decembrim var mainīties gan pārtikas, enerģijas un degvielas cenas, gan pakalpojumu tarifi, bet gala skaitli ietekmēs arī katras kategorijas svars indeksā.

SPIC un nacionālais patēriņa cenu indekss nav viens un tas pats

Saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb SPIC ir veidots pēc Eiropas Savienībā saskaņotas metodikas, lai valstu inflācijas rādītājus varētu salīdzināt savā starpā. Tieši šis rādītājs tiek izmantots prognozes atrisināšanai, jo Eurostat to publicē vienotā datu kopā visām dalībvalstīm.

Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss arī raksturo patēriņa cenu pārmaiņas, taču tas kalpo valsts statistikas vajadzībām. Abu indeksu aptvertie izdevumi, svari un atsevišķu kategoriju metodiskais tvērums var atšķirties. Tāpēc vienā un tajā pašā mēnesī to gada pārmaiņu vērtības ne vienmēr sakritīs.

Šīs prognozes rezultātu nedrīkst aizstāt ar nacionālā indeksa rādītāju, pat ja tas tiek publicēts agrāk vai plašāk citēts Latvijas ziņās. Tāpat nevar izmantot eirozonas kopējo inflāciju, Latvijas vidējo gada inflāciju vai kādu pamatinflācijas mēru. Nepieciešama konkrētā Eurostat rindas vērtība: Latvija, SPIC gada pārmaiņas, 2026. gada decembris.

Kas var aizvest rādītāju zem vai virs 3%

Pašlaik avota informācija apstiprina izmantojamo datu kopu, nevis 2026. gada decembra iznākumu. Tādēļ nav faktoloģiska pamata jau iepriekš pasludināt ne “jā”, ne “nē”. Slieksnim pietuvinātu rezultātu var izšķirt vairāku izdevumu grupu kopējā ietekme.

Ceļš uz “jā” būtu iespējams, ja kopējais cenu līmeņa gada kāpums decembrī paliktu zem 3,0%. To varētu veicināt mērenāks pārtikas un pakalpojumu sadārdzinājums, zemākas enerģijas izmaksas vai labvēlīga iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze. Šie ir iespējamie mehānismi, nevis cenu prognozes.

Ceļš uz “nē” rastos, ja vairāku būtisku kategoriju cenu spiediens noturētu kopējo gada tempu vismaz 3,0% līmenī. Rezultātu varētu ietekmēt enerģijas cenu svārstības, transporta izmaksas, pārtikas cenu dinamika un noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums. Arī šajā gadījumā atsevišķas kategorijas kāpums pats par sevi vēl nenosaka kopējo indeksu.

Īpaši svarīga ir robežvērtība. Ja publicētais rādītājs būtu tieši 3,0%, prognoze atrisinātos ar “nē”, pat ja ekonomikas komentāros to raksturotu kā inflāciju ap 3%.

Ko 3% robeža nozīmē mājsaimniecības budžetam

Kopējā gada inflācija ir vidējais rādītājs, nevis katras ģimenes personīgais sadārdzinājums. Mājsaimniecība, kas lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei vai transportam, var piedzīvot citādu izmaksu pārmaiņu nekā rāda SPIC kopējais skaitlis.

• Pārtikas budžetu ietekmē konkrētais pirkumu grozs. Pat pie inflācijas zem 3% atsevišķi produkti var kļūt ievērojami dārgāki.
• Enerģijas izdevumos nozīme ir elektrības, siltumenerģijas un gāzes cenām, līgumu nosacījumiem, tarifiem un mājokļa patēriņam.
• Transporta izmaksas veido ne tikai degviela, bet arī sabiedriskais transports, automobiļu uzturēšana, remonts un citi pakalpojumi.
• Pakalpojumu budžetā cenu pārmaiņas var būt pakāpeniskākas, taču tās aptver daudzas regulāras ģimenes izmaksas.

Inflācija zem 3% nenozīmētu vispārēju cenu kritumu. Tā nozīmētu, ka SPIC aptvertais cenu līmenis gada laikā audzis lēnāk par noteikto robežu. Lai cenas kopumā būtu zemākas nekā pirms gada, gada pārmaiņu rādītājam vajadzētu būt negatīvam.

Arī inflācija virs 3% neparāda, ka katras mājsaimniecības izdevumi auguši tieši par tādu pašu procentu. Praktiskam budžeta vērtējumam cilvēkam jāskatās uz saviem regulārajiem maksājumiem un pirkumu struktūru, nevis tikai uz vienu valsts vidējo rādītāju. Prognožu tirgus atspoguļo kolektīvu vērtējumu par publiski pārbaudāmu iznākumu, nevis personisku finanšu padomu.

Kā un kad tiks noteikts gala rezultāts

Pēc tirgus slēgšanas 30. novembrī izvēles vairs netiek mainītas, bet pats inflācijas rādītājs vēl tikai veidosies decembrī. Atrisināšanai izmanto pirmo Eurostat publicēto pilno Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītāju.

Ja Eurostat šo vērtību vēlāk labo, tiek izmantota jaunākā vērtība, kas pieejama līdz 2027. gada 28. februārim. Tas pasargā rezultātu no situācijas, kur sākotnējais publicējums tiek pieņemts par galīgu, lai gan noteiktajā pārskatīšanas periodā tas ir precizēts.

Lasītājam svarīgi sekot trim secīgiem atskaites punktiem:

1. 1. gada 30. novembrī beidzas prognožu iesniegšana.
2. Pēc decembra Eurostat publicē pilno mēneša rādītāju par Latviju.
3. 1. gada 28. februārī beidzas šai prognozei noteiktais labojumu uzskaites periods.

Galīgo atbildi sniegs nevis prognožu popularitāte, ekonomistu komentāru vairākums vai nacionālā indeksa vērtība, bet Eurostat PRC_HICP_MANR tabulā redzamais Latvijas decembra gada pārmaiņu rādītājs pēc paredzētās labojumu pārbaudes.

Avots: Eurostat