Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai zem 3%?

Centrālā statistikas pārvalde publicē Latvijas oficiālos patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņas, bet šā gada izšķirošais salīdzinājums vēl tikai gaidāms. Prognozes jautājums ir konkrēts: vai 2026. gada decembrī patēriņa cenas būs mazāk nekā par 3,0% augstākas nekā 2025. gada decembrī? Vērtējums tiek slēgts 2026. gada 31. decembrī, bet iznākumu noteiks CSP pirmais oficiālais paziņojums par decembra datiem.

Publicēts 2026. gada 4. septembrī. Autors: DokiShop redakcija.

Prognozes jautājums un izšķirošais 3% slieksnis

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: CSP nacionālais gada inflācijas rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• NĒ: publicētais rādītājs ir 3,0% vai lielāks.
• Iznākumu nosaka pirmais CSP paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenām.

Šeit svarīga ir precīza robeža. Rezultāts 2,9% nozīmētu JĀ, savukārt 3,0% jau nozīmētu NĒ. Noapaļotais skaitlis CSP pirmajā oficiālajā publikācijā būs noteicošais arī tad, ja atšķirība starp abiem scenārijiem šķitīs neliela.

Ko patiesībā mēra gada inflācija

Gada inflācija parāda, kā mainījies kopējais patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada. Šajā gadījumā 2026. gada decembra cenu līmeni salīdzinās ar 2025. gada decembri, nevis ar 2026. gada novembri vai visa gada vidējo līmeni.

Patēriņa cenu indekss apkopo daudzu preču un pakalpojumu cenu kustību vienā rādītājā. Atsevišķām izdevumu grupām ir atšķirīga nozīme atbilstoši tam, cik lielu daļu tās aizņem mājsaimniecību patēriņā. Tādēļ vienas preces straujš sadārdzinājums automātiski nenozīmē tikpat lielu kopējās inflācijas pieaugumu.

Arī inflācijas samazināšanās nenozīmē, ka cenas kopumā krītas. Ja gada inflācija ir 2,9%, cenu līmenis vidēji joprojām ir augstāks nekā pirms gada — tikai kāpuma temps ir zemāks par 3,0%. Vispārējs cenu kritums būtu deflācija, un tas ir cits ekonomisks process.

Prognozes atrisināšanai jāizmanto CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss ir paredzēts salīdzināšanai starp Eiropas Savienības valstīm, taču tas nav šī jautājuma noteicošais rādītājs. Abu indeksu tvērums un svērumi var atšķirties, tāpēc tos nedrīkst savstarpēji aizvietot.

Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi velk indeksu dažādos virzienos

Kopējais rezultāts veidojas no daudzām cenu grupām, un gada pēdējos mēnešos to ietekme var būt nevienmērīga. Lai inflācija noslīdētu zem 3,0%, nav nepieciešams cenu kritums katrā grupā. Pietiek, ja dažādu pārmaiņu svērtais koprezultāts paliek zem noteiktās robežas.

Pārtikas cenas

Pārtika ir regulārs un mājsaimniecībām ļoti pamanāms izdevums. Tās cenas var ietekmēt izejvielu izmaksas, raža, enerģija, transports, pārstrāde un tirgotāju cenu politika. Pat ja atsevišķi produkti kļūst lētāki, citas pārtikas kategorijas var turpināt sadārdzināties.

Pārtikas cenu pārmaiņas bieži uztver īpaši asi, jo pārtiku pērk bieži. Tādēļ cilvēka sajūta par inflāciju var būt augstāka nekā kopējais indekss, ja tieši viņa ikdienas grozā būtiskākās preces sadārdzinās straujāk.

Mājokļa un transporta izmaksas

Mājokļa izdevumos ietilpst vairākas atšķirīgas pozīcijas, tostarp ar enerģiju un mājokļa uzturēšanu saistītās izmaksas. To pārmaiņas var būt sezonālas un svārstīgas. Decembra rādītājam nozīmīgs būs ne tikai konkrētā mēneša cenu līmenis, bet arī tas, cik augsta vai zema salīdzinājuma bāze bija 2025. gada decembrī.

Transporta grupu var ietekmēt degvielas cenas, transportlīdzekļu izmaksas un transporta pakalpojumi. Degvielas cenu kustība mēdz ātri atspoguļot ārējo tirgu pārmaiņas, taču tās devums kopējā indeksā būs atkarīgs no grupas svara un pārējo cenu virziena.

Pakalpojumu cenu dinamika mēdz atšķirties no preču cenu kustības. Darbaspēka izmaksas, īres maksa, uzturēšanas izdevumi un administratīvi noteiktas cenas var saglabāt spiedienu arī tad, ja enerģija vai atsevišķas preces kļūst lētākas. Tieši tāpēc viena labvēlīga cenu grupa vēl negarantē rezultātu zem 3,0%.

Kāpēc decembra iznākumu nevar secināt no viena mēneša datiem

Gada inflācijas rādītājs ir divu konkrētu cenu līmeņu salīdzinājums. To ietekmē gan cenu pārmaiņas 2026. gada nogalē, gan 2025. gada decembra salīdzinājuma bāze. Ja kāda izmaksu grupa iepriekšējā gada nogalē bijusi neparasti dārga, tās vēlākā stabilizēšanās var mazināt gada inflāciju pat bez būtiska mēneša cenu krituma.

Pretējā situācijā iepriekš zema bāze var palielināt gada pārmaiņu rādītāju. Tādēļ secinājumi tikai pēc veikala čeka, degvielas uzpildes cenas vai viena komunālā rēķina būtu nepilnīgi.

Ceļš uz JĀ iznākumu kļūtu ticamāks, ja līdz gada beigām cenu kāpums plašākajās izdevumu grupās būtu mērens, bet atsevišķu sadārdzinājumu līdzsvarotu stabilas vai zemākas cenas citur. Īpaši nozīmīga būtu situācija, kurā pārtika, mājoklis un pakalpojumi vienlaikus nerada spēcīgu augšupvērstu spiedienu.

NĒ scenāriju varētu veicināt noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums, jauns enerģijas vai degvielas cenu kāpums, pārtikas cenu paātrinājums vai vairāku faktoru sakritība. Tomēr pirms decembra datu publicēšanas nav iespējams droši zināt ne atsevišķo grupu devumu, ne galīgo kopējo indeksu.

Zemāka inflācija vēl nenozīmē vienādu ieguvumu visām mājsaimniecībām

Kopējais patēriņa cenu indekss raksturo vidējo cenu kustību noteiktā patēriņa struktūrā. Konkrētas mājsaimniecības budžets var būt pavisam citāds. Ģimenei ar bērniem lielāka nozīme var būt pārtikai un mājoklim, savukārt cilvēkam, kurš ik dienu brauc ar automašīnu, būtiskāka būs degviela.

Atšķirības rada arī mājokļa veids, apkures risinājums, dzīvesvieta, veselības izdevumi un izmantotie pakalpojumi. Ja mājsaimniecība lielu ienākumu daļu tērē kategorijām, kuru cenas aug straujāk par vidējo, tās personiskā inflācija būs augstāka par CSP kopējo rādītāju.

Pirktspēja savukārt ir atkarīga ne tikai no cenām, bet arī no ienākumiem. Ja ienākumi pieaug straujāk par mājsaimniecības izdevumu groza cenu, reālā pirktspēja var uzlaboties. Ja ienākumu kāpums atpaliek, pirktspēja var sarukt pat tad, ja kopējā inflācija noslīd zem 3,0%.

Tādēļ rezultāts zem sliekšņa būtu signāls par mērenāku vidējo cenu kāpumu, nevis apliecinājums, ka ikvienai ģimenei dzīves dārdzība kļuvusi vieglāk panesama. Praktiskam sava budžeta vērtējumam noder personisko izdevumu sadalījums pa pārtiku, mājokli, transportu un pakalpojumiem.

CSP pirmais decembra paziņojums noteiks galīgo atbildi

Centrālā statistikas pārvalde savā patēriņa cenu sadaļā publicē oficiālos indeksus un cenu pārmaiņu datus Latvijā. Prognozes iznākumam jāmeklē kopējās patēriņa cenu gada pārmaiņas par 2026. gada decembri.

Noteicošā būs pirmajā oficiālajā paziņojumā publicētā viena gada pārmaiņa pret 2025. gada decembri. Mēneša pārmaiņa pret novembri, gada vidējā inflācija, atsevišķas preču grupas rādītājs vai Eurostat saskaņotais indekss šo prognozi neatrisina.

Ja CSP sākotnēji norādīs skaitli zem 3,0%, iznākums būs JĀ. Ja rādītājs būs tieši 3,0% vai augstāks, iznākums būs NĒ. Vēlāki precizējumi nemaina atbildi, jo iepriekš noteiktais kritērijs balstās uz pirmo oficiālo decembra publikāciju.

Lasītājiem svarīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CSP paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņām. Līdz tam katrs jaunais mēneša rādītājs var palīdzēt vērtēt virzienu, taču neviens starprezultāts pats par sevi vēl neatbildēs uz prognozes jautājumu.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde