Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā būs zem 3%?

Latvijas 2026. gada nogales inflācijas prognozei ir noteikta precīza robeža: decembra saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņai jābūt zem 3,0%. Eurostat datu kopa jau nodrošina vienoti salīdzināmus mēneša HICP gada pārmaiņu datus, bet prognoze tiks slēgta 2026. gada 31. decembrī un atrisināta tikai pēc oficiālā decembra rādītāja publicēšanas. Rezultāts skars ne vien statistiku — tas palīdzēs novērtēt mājsaimniecību pirktspēju un izdevumu spiedienu pirms 2027. gada.

Autors: DokiShop redakcija

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada decembra visu preču HICP gada pārmaiņa būs zem 3,0%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 31. decembrī.
• JĀ: Eurostat publicē rādītāju, kas ir zemāks par 3,0%.
• NĒ: rādītājs ir tieši 3,0% vai augstāks.
• Izšķirošais avots: Eurostat datu kopas prc_hicp_manr Latvijas decembra ieraksts.

Ko patiesībā mēra decembra gada inflācija

Prognozes pamatā ir saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb HICP. Tas mēra, kā laika gaitā mainās mājsaimniecību iegādāto preču un pakalpojumu cenas, izmantojot Eiropas Savienībā saskaņotu pieeju. Tādēļ Latvijas rezultātu iespējams salīdzināt ar citu ES valstu rādītājiem pēc vienotas metodikas.

Eurostat HICP metodikas aprakstā izklāstīts indeksa tvērums un izmantošana cenu pārmaiņu salīdzināšanai. Savukārt datu kopā prc_hicp_manr var atlasīt Latviju, mēnesi un visu preču un pakalpojumu kopējo indeksu, kas izteikts kā gada pārmaiņu temps.

Decembra gada inflācija salīdzina cenu līmeni 2026. gada decembrī ar cenu līmeni 2025. gada decembrī. Tā neatbild uz jautājumu, cik daudz cenas mainījušās tikai viena mēneša laikā — no 2026. gada novembra līdz decembrim.

Piemēram, cenas decembrī var nedaudz samazināties salīdzinājumā ar novembri, bet gada inflācija joprojām var būt virs 3%, ja cenu līmenis saglabājas būtiski augstāks nekā iepriekšējā gada decembrī. Iespējama arī pretēja situācija: mēneša kāpums var sakrist ar gada inflācijas palēnināšanos, ja salīdzinājuma bāze bijusi augsta.

Kāpēc robeža ir tieši zem 3,0%

Šajā prognozē 3% nav aptuvens orientieris. Tā ir stingra izšķiršanas robeža. Pat ja publicētais rādītājs būtu tieši 3,0%, rezultāts būtu NĒ. JĀ iespējams tikai tad, ja Eurostat Latvijas visu preču HICP gada pārmaiņu 2026. gada decembrī norāda zem 3,0%.

Šāda robeža ļauj izvairīties no subjektīva vērtējuma par to, vai inflācija ir “zema” vai “augsta”. Rezultātu nosaka viens publiski pārbaudāms skaitlis, viena valsts, viens mēnesis un viens statistikas rādītājs.

Vienlaikus 3% slieksnis pats par sevi nenozīmē, ka cenas atgriezušās agrākajā līmenī. Inflācijas samazināšanās parāda lēnāku cenu kāpumu, nevis vispārēju cenu kritumu. Ja vairāku gadu laikā pārtika, mājokļa uzturēšana vai pakalpojumi jau kļuvuši dārgāki, zemāks gada temps šo iepriekšējo sadārdzinājumu neatceļ.

Ceļš uz JĀ: kas varētu palēnināt cenu kāpumu

JĀ scenārijā Latvijas gada inflācija līdz decembrim noslīd zem 3%. To varētu veicināt vairāku cenu grupu vienlaicīga stabilizēšanās, taču pašlaik nav pamata iznākumu uzskatīt par drošu.

Pārtika, enerģija un salīdzinājuma bāze

Pārtikas cenas mājsaimniecībām ir īpaši pamanāmas, jo pirkumi atkārtojas katru nedēļu. Mērenākas izejvielu, transporta, iepakojuma un enerģijas izmaksas var ierobežot jaunu sadārdzinājumu veikalos. Tomēr gala cenas ietekmē arī darba samaksa, konkurence un tirgotāju izmaksas.

Mājokļa izdevumu virzienu var mainīt elektrības, siltumenerģijas un dabasgāzes cenas, tarifi un laikapstākļi. Stabils enerģijas izmaksu periods palīdzētu gada rādītājam, savukārt jauns cenu lēciens šo efektu vājinātu.

Svarīga būs arī salīdzinājuma bāze. Ja 2025. gada decembra cenas jau bijušas salīdzinoši augstas, 2026. gada gada pārmaiņas matemātiski var izskatīties mērenākas. Tas nenozīmē, ka ikdienas preces kļuvušas lētas; tas nozīmē, ka cenu līmeņa starpība starp abiem decembriem ir mazāka.

Ceļš uz NĒ: kā inflācija var noturēties pie 3% vai augstāk

NĒ scenārijam nav nepieciešams straujš cenu kāpums. Pietiek, ja oficiālais rezultāts ir 3,0%. To var izraisīt noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums, algu un uzņēmumu izmaksu pārnese cenās, pārtikas cenu svārstības vai enerģijas izmaksu atjaunošanās.

Pakalpojumu cenas mēdz mainīties lēnāk nekā enerģijas cenas. Nomas, ēdināšanas, remonta, veselības, atpūtas un citu pakalpojumu izmaksās būtiska daļa ir darba samaksai. Ja algas un citas darbības izmaksas turpina augt, uzņēmumi daļu pieauguma var iekļaut gala cenās.

Arī nodokļu, administratīvi regulētu tarifu vai globālo piegāžu pārmaiņas var ietekmēt atsevišķas patēriņa groza daļas. Tomēr viena dārga preču grupa automātiski nenosaka kopējo HICP rezultātu. Izšķirošs ir katras grupas svars mājsaimniecību patēriņā un cenu kustība pārējā grozā.

Tādēļ atsevišķs veikala čeks, degvielas cenas kritums vai viens komunālo pakalpojumu rēķins nevar droši paredzēt decembra kopējo rezultātu. Nepieciešams vērtēt plašāku cenu grozu un vairākus mēnešus pēc kārtas.

Ko decembra skaitlis nozīmēs mājsaimniecībām

Inflācija zem 3% būtu signāls, ka kopējais cenu pieauguma temps ir kļuvis mērenāks. Ja darba samaksa vienlaikus augtu straujāk par cenām, mājsaimniecību reālā pirktspēja varētu uzlaboties. Tomēr ieguvums nebūtu vienāds visiem, jo katras ģimenes izdevumu struktūra atšķiras.

Mājsaimniecība, kura lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un apkurei, cenu pārmaiņas var izjust citādi nekā ģimene ar lielākiem izdevumiem transportam, atpūtai vai pakalpojumiem. HICP raksturo vidējo patēriņa struktūru, nevis katra cilvēka personīgo inflāciju.

Decembra rādītājs būs noderīgs arī algu sarunās. Darbinieki un darba devēji varēs salīdzināt nominālā atalgojuma pieaugumu ar cenu pārmaiņām, taču viena mēneša gada inflācija nav pilnīgs pamats ilgtermiņa vienošanās noslēgšanai. Jāņem vērā arī produktivitāte, nozaru situācija un algu dinamika ilgākā periodā.

1. gada budžeta plānošanā zemāka inflācija varētu mazināt daļu izmaksu spiediena, taču ne visas budžeta pozīcijas mainās tieši kopā ar HICP. Valsts un pašvaldību izdevumus ietekmē arī algas, iepirkumu līgumi, enerģija, procentu maksājumi un politiskie lēmumi.

Kā Eurostat skaitlis noteiks rezultātu

Prognozes pieņemšana beidzas 2026. gada 31. decembrī, taču tajā dienā decembra gada inflācija vēl nebūs zināma. Rezultāts tiks noteikts pēc tam, kad Eurostat datu kopā būs publicēta Latvijas 2026. gada decembra visu preču un pakalpojumu HICP gada pārmaiņa.

Izšķiršana notiks šādi:

• rezultāts zem 3,0% nozīmēs JĀ;
• rezultāts 3,0% nozīmēs NĒ;
• rezultāts virs 3,0% nozīmēs NĒ;
• cits cenu indekss, mēneša pārmaiņa vai gada vidējā inflācija netiks izmantota.

Nacionālie ātrie novērtējumi un tirgus analītiķu prognozes var palīdzēt saprast virzienu, taču tie neaizstāj noteikto Eurostat ierakstu. Ja publicēšana aizkavējas, jāgaida oficiālais decembra rezultāts, nevis jāsecina iznākums no nepilnīgiem datiem.

Kam sekot līdz oficiālajam decembra publicējumam

Līdz gada beigām informatīvākie būs secīgie Latvijas HICP gada rādītāji, nevis viena mēneša svārstība. Ja inflācija vairākus mēnešus turēsies zem 3% un cenu spiediens pārtikā, mājoklī un pakalpojumos mazināsies, JĀ scenārijs kļūs ticamāks. Noturēšanās pie robežas vai virs tās stiprinās NĒ scenāriju.

Lasītājiem vērts atsevišķi salīdzināt pārtikas, mājokļa un pakalpojumu cenu virzienus ar saviem izdevumiem. Kopējais indekss noteiks prognozes rezultātu, bet personīgajam budžetam svarīgākais būs tas, kurās kategorijās konkrētā mājsaimniecība tērē visvairāk.

Galīgā pārbaude būs vienkārša: Eurostat datu pārlūkā jāatlasa Latvija, 2026. gada decembris, visu preču HICP un gada pārmaiņu temps. Tieši tur publicētais skaitlis parādīs, vai Latvijas inflācija gada nogalē ir šķērsojusi 3% robežu uz leju.

Avots: Eurostat