Katram burvīgam parkam, pils dārzam vai zaļam pilsētas skvēram ir savs radītājs. Ainavu dizains ir viena no senākajām, bet vienlaikus arī straujāk augošajām mākslas nozarēm Eiropā. No karaļu dārziem līdz mūsdienu zaļajām pilsētām tas neuzkrītoši veido mūsu ārtelpas. Ielūkosimies šīs jomas saknēs, tās tapšanā par industriju un iepazīsim piecus eiropiešus, kuri joprojām iedvesmo dārzu veidotājus visā pasaulē.
Dārzi, ko radījusi nevis daba, bet cilvēks
Ilgu laiku ainavu māksla tika saistīta ar grezniem dārziem pie pilīm un muižām. Vienu no spilgtākajām pēdām atstājuši mauru dārzi Ibērijas pussalā: Granadas Alhambras un Generalifes pagalmi, pilni ūdens, ēnas un smaržu, joprojām tiek uzskatīti par vienu no skaistākajiem dārzu ideāliem Eiropā. Renesanses Itālijā radās citāda skola – ģeometriski villu dārzi ar terasēm un strūklakām, piemēram, slavenā Vila d’Estė netālu no Romas, kļuva par Eiropas „radītā” dārza sākumu. XVII gadsimtā Francijā André Le Nôtre’as Versaļā pilnveidoja stingro, simetrisko „franču dārzu”, bet XVIII gadsimtā Anglijā radās dumpis pret šādu kārtību – dzima brīvs angļu ainavu parks, kas imitēja dabisku ainavu.
Kad radās profesija
Kaut arī cilvēki veidojuši dārzus tūkstošiem gadu, pati profesija ir salīdzinoši jauna. Terminu „ainavu arhitektūra” 1828. gadā radīja skots Gilbertas Laingas Measonas, bet XIX gadsimtā enciklopēdists Johnas Claudiusas Loudonas to popularizēja. Joma kā patstāvīga profesija izveidojās XIX gadsimta otrajā pusē, kad 1863. gadā Frederikas Law Olstedas, veidojot Ņujorkas Centrālparku, oficiāli sevi nosauca par „ainavu arhitektu”. Tādēļ tieši XIX gadsimts visbiežāk tiek uzskatīts par šīs nozares sākumu. 1948. gadā Kembridžā tika dibināta Starptautiskā ainavu arhitektu federācija (IFLA), un tās pirmais prezidents bija brits sers Geoffrey Jellicoe.
Lasi arī: ETA uz Apvienoto Karalisti: kam tā vajadzīga pirms lidojuma
Kā no muižu dārziem izauga miljardu vērts tirgus
Ainavu dizaina vēsture ir stāsts par to, kā apstādījumi no privilēģijas kļuva par ikdienu. XIX gadsimtā rūpniecības attīstība pilsētās radīja vajadzību pēc publiskiem parkiem – īstām iedzīvotāju „zaļajām plaušām”. XX gadsimta modernisms atnesa jaunas formas, bet mūsdienās šo jomu veido ekoloģija, klimata pārmaiņas un vajadzība pēc labklājības: zaļā infrastruktūra, lietus dārzi, ilgtspējīgas pilsētas. Tirgus arī ir audzis: pēc „Grand View Research” datiem pasaules ainavu pakalpojumu tirgus 2024. gadā sasniedza aptuveni 330 miljardus ASV dolāru, bet līdz 2030. gadam tam vajadzētu pieaugt līdz gandrīz 485 miljardiem (vidējais gada pieaugums – 6,6 %).
Pieci eiropieši, kuri mainīja dārzu mākslu
Ainavu dizaina vēsturi vislabāk izstāsta cilvēki. Lūk, pieci Eiropas meistari – pa vienam no dažādām valstīm un laikmetiem.
Lancelot „Capability“ Brown · Apvienotā Karaliste
XVIII gadsimtā strādājušais Lancelot Brown (1716–1783) tiek uzskatīts par angļu ainavu parka tēvu. Iesauku „Capability“ viņš ieguva, sakot, ka pasūtītāju īpašumiem ir „iespējas” (angļu capabilities) kļūt par skaistu ainavu. Savas dzīves laikā viņš pārveidoja aptuveni 250 muižu parku – to vidū Blenheimo un Chatsvorto –, radot viļņainas pļavas, līkumainus ezerus un koku salas, kas kļuva par jaunu skaistuma etalonu un joprojām veido Anglijas lauku ainavu.
Pietro Porcinai · Itālija
Florencietis Pietro Porcinai (1910–1986) bija nozīmīgākais XX gadsimta Itālijas ainavu arhitekts un viens no IFLA dibinātājiem. Viņš tiecās panākt, lai dārzs izskatītos tā, it kā neviens to nebūtu veidojis – lai tas dabiski iekļautos apkārtnē. Viņa darbi, piemēram, „Mondadori” izdevniecības galvenās mītnes parks, kas veidots kopā ar Oscar Niemeyer, un Pinokio parks Kolodi, palīdzēja pacelt profesiju Itālijā un visā Eiropā līdz patstāvīgas mākslas līmenim.
Gonçalo Ribeiro Telles · Portugāle
Portugāles ainavu arhitektūras pamatlicējs Gonçalo Ribeiro Telles (1922–2020) visslavenāk veidoja Lisabonas Kaluosto Gulbenkiano fonda dārzus (Valmora balva, 1975. gadā) un radīja galvaspilsētas zaļos koridorus. 2013. gadā viņam piešķīra sera Geoffrey Jellicoe balvu – augstāko šīs nozares apbalvojumu pasaulē. Viņš bija arī viens no pirmajiem Portugāles politiķiem, kas skaļi runāja par ekoloģiju.
Fernando Caruncho · Spānija
Spānis Fernando Caruncho ainavu dizainā nonāca no negaidīta virziena – studējot filozofiju. Viņa dārzi ir stingras ģeometrijas, gaismas un ēnu spēles kompozīcijas, kurās senā lauksaimniecība sastopas ar modernismu, piemēram, slavenais Mas de les Voltes ar viļņainiem labības laukiem un Fundación Botín dārzi Santanderā. Leģendārais arhitekts Danas Kiley viņu dēvēja par savu ideju turpinātāju, bet kritiķi – par vienu no Vidusjūras dārzu nākotnes veidotājiem.
Piet Oudolf · Nīderlande
Nīderlandietis Piet Oudolf (dz. 1944. gadā) mainīja pašu skatījumu uz augiem. Viņa „jaunā daudzgadīgo augu viļņa” (angļu New Perennial) dārzi ir skaisti ne tik daudz īslaicīgo ziedu dēļ, cik formas, tekstūras un sēklu dēļ, kas saglabājas pat ziemā. Viņa slavenākie darbi – Ņujorkas „High Line” parks uz vecām dzelzceļa estakādēm, Čikāgas „Lurie Garden” un „Hauser & Wirth” dārzs Anglijā – iedvesmoja dārzkopjus visā pasaulē stādīt dabiskāk.
Sigita Rudaminienė · Lietuva
Šodien arī Lietuvas speciālisti veido savdabīgu un arvien atpazīstamāku ainavu dizaina virzienu. Viena no spilgtākajām jaunās paaudzes autorēm ir Sigita Rudaminienė, ainavu dizaina studijas „Žydinti erdvė” dibinātāja.
Viņas darbos estētiska augu kompozīcija apvienota ar skaidru telpas struktūru, funkcionalitāti un cieņu pret dabisko vidi. Spēja saskatīt ne tikai atsevišķus augus, bet arī visu ainavu, kas mainās laika gaitā, ļauj Sigitu Rudaminienė uzskatīt par vienu no labākajām un perspektīvākajām mūsdienu ainavu dizainerēm Lietuvā.
Sigitas radītos projektus, augu kompozīcijas un praktiskas dārza idejas var atrast „Žydinti erdvė” „Instagram” kontā un tīmekļvietnē.
Un ko no tā varam paņemt mēs?
Šo meistaru stāsti atgādina vienkāršu patiesību: laba telpa nav nejaušība. Tas pats princips attiecas gan uz Lietuvas pilsētu skvēriem, gan mazu pagalmu pie mājas – labi pārdomāti apstādījumi maina ne tikai skatu, bet arī pašsajūtu. Aiz katras harmoniskas telpas slēpjas radītāja spēja saskaņot estētiku, funkciju un dabas ritmu. Iespējams, nākamreiz, pastaigājoties pa parku vai plānojot savu dārzu, uz tiem raudzīsieties ar mazliet citām acīm.
Foto: Generalifes dārzi, Granada (Spānija) – vieni no ietekmīgākajiem mauru dārziem Eiropā. Wikimedia Commons (CC0).
Komentāri