ES CBAM 2026: ko oglekļa importa maksa nozīmē Latvijai

2026. gadā ES oglekļa ievedmaksas mehānisms jeb CBAM pāriet galīgajā piemērošanas posmā. Tas tieši skar uzņēmumus, kas ES importē noteiktas oglekļietilpīgas preces no valstīm ārpus ES, bet Latvijas pircējiem iespējamā ietekme galvenokārt būs netieša — caur piegādes ķēdēm un cenām, nevis ar jaunu maksu pie kases.

Būtība īsumā

• CBAM galīgais režīms sākas 2026. gadā.
• Tiešais pienākums ir importētājiem, nevis mājsaimniecībām.
• Aptvertas sešas galvenās preču grupas.
• Cenu kāpums Latvijā ir iespējams, taču nav garantēts.

Kas ir CBAM un kāpēc tas ieviests

CBAM ir Eiropas Savienības oglekļa importa maksas mehānisms. Tā mērķis ir mazināt risku, ka ražošana ar lielām emisijām tiek pārcelta ārpus ES uz valstīm ar vājākām klimata prasībām.

Eiropas Komisija norāda, ka pārejas periods beidzas un no 2026. gada sākas galīgais režīms noteiktām importētām precēm. Mehānisms sasaista importēto preču radītās emisijas ar ES oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmas principiem.

Praksē svarīgi ir tas, kurš preci ieved ES muitas teritorijā. Ja Latvijas uzņēmums pērk jau ES brīvā apritē esošu materiālu no cita piegādātāja, tiešais CBAM pienākums var būt citam ķēdes dalībniekam.

Kuras preču grupas ir aptvertas

CBAM sākotnēji attiecas uz šādām oglekļietilpīgām importa grupām:

• cements;
• dzelzs un tērauds;
• alumīnijs;
• mēslošanas līdzekļi;
• elektroenerģija;
• ūdeņradis.

Aptvērums nenozīmē, ka katra gala prece veikalā automātiski kļūst dārgāka. Būtiska ir konkrētās preces muitas klasifikācija, izcelsme, ražošanas emisijas un piegādes līguma nosacījumi.

Kā ietekme var nonākt līdz Latvijas uzņēmumiem

Būvniecībā izmaksu risks saistīts ar cementu, armatūru, tērauda konstrukcijām un alumīnija komponentēm. Metālapstrādes uzņēmumiem būtiska būs izejvielu izcelsme un tas, vai importētais materiāls ir CBAM tvērumā.

Lauksaimniecībā uzmanības centrā ir minerālmēsli. Ja piegādātāja izmaksas palielinās, tās var tikt daļēji ietvertas nākamā posma cenā. Savukārt loģistikā un ražošanā ietekmi var radīt līgumu pārskatīšana, emisiju datu pieprasīšana un piegādātāju maiņa.

Ko importētājiem pārbaudīt

• vai importētās preces ietilpst CBAM tvērumā;
• kas uzņēmumā ir atbildīgs par muitas un emisiju datiem;
• kādu informāciju var nodrošināt ārvalstu ražotājs;
• vai līgumos paredzēta izmaksu pārdale.

Ko nedrīkst secināt par patērētāju cenām

No CBAM ieviešanas vien nevar secināt, ka būvmateriāli, pārtika vai sadzīves preces Latvijā noteikti sadārdzināsies. Gala cenu ietekmē konkurence, krājumu apjoms, valūtu kursi, enerģijas cenas, alternatīvi piegādātāji un uzņēmumu lēmumi par izmaksu segšanu.

Pircējiem lietderīgākais signāls būs ilgāka cenu dinamika konkrētās produktu grupās, nevis atsevišķs rēķins ar nosaukumu “CBAM”. Importētājiem savukārt izšķiroši būs savlaicīgi sakārtot preču un emisiju informāciju pirms pilnā režīma piemērošanas.

Avots: Eiropas Komisija