Kāpēc 2. oktobris ir Starptautiskā nevardarbības diena

Katru gadu 2. oktobrī atzīmē Starptautisko nevardarbības dienu. Datums izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā dzimis Mahatma Gandijs. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ar šo piemiņas dienu aicina domāt par nevardarbību kā veidu, kā risināt domstarpības sabiedrībā — arī tad, ja cilvēki par svarīgiem jautājumiem ir dziļi nesaskaņās.

Datuma saikne ar Gandiju ir vēsturiska, bet dienas jēga ir plašāka par vienas personas pieminēšanu. Latvijas lasītājam tas ir starptautisks atgādinājums par izvēlēm, kas rodas arī ikdienas pilsoniskajā dzīvē: kā protestēt, strīdēties, aizstāvēt tiesības un reaģēt uz netaisnību, nepadarot vardarbību par savu rīcības līdzekli.

Kāpēc izvēlēta Gandija dzimšanas diena

Mohandass Karamčands Gandijs, plašāk pazīstams kā Mahatma Gandijs, dzimis 1869. gada 2. oktobrī Indijā. Viņš kļuva par vienu no pazīstamākajām Indijas neatkarības kustības personībām. Ar viņa vārdu saistīta nevardarbīga pretošanās un pilsoniska nepakļaušanās: cilvēki publiski iebilst pret netaisnību, organizējas un ir gatavi uzņemties savas rīcības sekas, neizmantojot fizisku spēku pret pretiniekiem.

Šāda pieeja nenozīmēja pasivitāti. Nevardarbīga rīcība var būt prasīga un redzama — piemēram, miermīlīga demonstrācija, boikots vai atteikšanās piedalīties praksē, ko cilvēki uzskata par netaisnīgu. Tās spēks ir sabiedrības līdzdalībā, disciplīnā un spējā skaidri parādīt, kādas pārmaiņas tiek prasītas. Pilsoniska nepakļaušanās šajā kontekstā ir apzināta rīcība, ar kuru cilvēki publiski pauž iebildumus; tās būtiska daļa ir gatavība atbildēt par savu izvēli.

Gandija dzīve un Indijas neatkarības kustība ir daudz plašāka par vienu principu vai vienu gadadienu. Tāpēc 2. oktobris nav jāuztver kā vienkāršots stāsts par to, ka visi konflikti atrisināmi viegli. Tā ir diena, kurā pievērst uzmanību konkrētai rīcības izvēlei: aizstāvēt pārliecību, neuzbrūkot cilvēkiem.

Kā 2. oktobris kļuva par ANO piemiņas dienu

ANO informācijā par Starptautisko nevardarbības dienu norādīts, ka to atzīmē Gandija dzimšanas dienā. ANO Ģenerālā asambleja dienu noteica 2007. gadā, lai veicinātu nevardarbības vēstījuma izplatīšanu, tostarp ar izglītības un sabiedrības informēšanas palīdzību.

Tā ir starptautiska piemiņas diena, nevis norāde, ka visās valstīs 2. oktobris būtu brīvdiena vai ka visur notiktu vienādi pasākumi. Atzīmēšanas veidi var atšķirties: izglītības iestāde var runāt par pilsonisko līdzdalību, savukārt sabiedriska organizācija — par miermīlīgu konfliktu risināšanu. Dienas kopīgais pamats ir datums un ANO formulētais nevardarbības vēstījums.

Latvijā šo dienu visprecīzāk saprast tās starptautiskajā kontekstā. Tā nav Latvijas vēstures gadadiena. Tā dod iespēju pasaules pieredzi attiecināt uz jautājumu, kas svarīgs jebkurā demokrātiskā sabiedrībā: kā cilvēki var paust stingru nepiekrišanu, vienlaikus saglabājot citu cilvēku drošību un iespēju piedalīties sarunā.

Ko nevardarbība nozīmē pilsoniskajā dzīvē

Nevardarbība nav prasība piekrist vairākumam vai klusēt par pāridarījumu. Tā attiecas uz rīcības veidu. Cilvēks var publiski kritizēt lēmumu, piedalīties sapulcē, rakstīt iesniegumu vai pievienoties miermīlīgai protesta akcijai. Būtiska robeža ir tā, vai viņš savas prasības virza bez fiziskas vardarbības un draudiem.

Arī ikdienas strīdos šis princips ir saprotams. Asas domstarpības pašvaldības sapulcē, skolā vai tiešsaistē pašas par sevi nav vardarbība. Taču draudi, iebiedēšana un uzbrukumi cilvēkiem maina sarunas apstākļus: tie var liegt citiem droši izteikties. Nevardarbīga pieeja ļauj iebilst pret idejām un lēmumiem, nezaudējot cieņu pret cilvēka drošību.

Tas nenozīmē, ka ar pieklājīgu sarunu vienmēr pietiek vai ka protestam jābūt nemanāmam. Miermīlīga kolektīva rīcība var būt neatlaidīga, neērta lēmumu pieņēmējiem un vērsta uz reālām pārmaiņām. Atšķirība ir izmantotajos līdzekļos. Piemēram, cilvēki var stingri prasīt lēmuma maiņu un vienlaikus atteikties no draudiem tiem, kuri domā citādi. Tieši šo atšķirību palīdz ieraudzīt Gandija vēsturiskais piemērs.

Kāpēc uzmanīgi jāizturas pret Gandijam piedēvētiem citātiem

Runājot par Gandiju, bieži atkārto īsus teicienus par pārmaiņām un mieru. Ne katram plaši izplatītam formulējumam ir droši nosakāms avots Gandija rakstos vai runās. Precīzs citāts prasa pārbaudāmu sākotnējo tekstu; ar attēlu sociālajos tīklos vai citātu krājumu tam nepietiek.

Lai saprastu 2. oktobra nozīmi, apšaubāmi citāti nav vajadzīgi. Pārbaudāmais pamats ir skaidrs: tā ir Gandija dzimšanas diena, un ANO to izvēlējusies par Starptautisko nevardarbības dienu. Ja kādā pasākumā vai mācību materiālā tiek lietoti viņam piedēvēti vārdi, ir vērts paskatīties, vai norādīta konkrēta runa, publikācija vai cits sākotnējais avots.

Šī vienkāršā pārbaude palīdz saglabāt atšķirību starp vēsturisku faktu un vēlāk izveidotu saukli. Savukārt, lai noskaidrotu pašas piemiņas dienas datumu un mērķi, lasītājs var atgriezties pie ANO dienas apraksta.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija