Latvijas HICP 2026. gada decembrī: vai inflācija būs līdz 3,0%?

Tuvojoties 2026. gada nogalei, Latvijas mājsaimniecībām būtiskais jautājums ir, vai decembra cenu spiediens būs samazinājies pietiekami, lai saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pieaugums nepārsniegtu 3,0%. Eurostat datu kopa publicē Latvijas mēneša HICP gada pārmaiņu tempus, bet galīgo atbildi sniegs tikai pirmā pilnā publikācija par decembri pēc gada beigām.

Publicēts 2026. gada 18. augustā
Autors: DokiShop ekonomikas redakcija

Prognozes robeža īsumā

• Jautājums: vai Latvijas HICP gada inflācija 2026. gada decembrī būs 3,0% vai zemāka?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• “Jā” rezultāts: Eurostat pirmajā pilnajā decembra datu publikācijā norāda 3,0% vai mazāk.
• “Nē” rezultāts: publicētais rādītājs ir 3,1% vai augstāks.
• Izšķirošais avots: Eurostat datu kopa “prc_hicp_manr”.

Pašlaik atbildīgākais vērtējums ir neitrāls: 3,0% robeža ir sasniedzama, taču pārtikas, enerģijas un pakalpojumu cenu kombinācija var rezultātu novirzīt uz abām pusēm. Izšķiroši būs nevis viens skaļš cenu kāpums, bet vairāku izdevumu grupu kopējā dinamika un salīdzinājuma bāze 2025. gada decembrī.

Ko mājsaimniecībām patiesībā nozīmētu 3,0%

HICP jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss ir pēc vienotas metodikas veidots rādītājs, kas ļauj salīdzināt inflāciju Eiropas Savienības valstīs. Eurostat HICP skaidrojumā uzsver tieši šo salīdzināmības funkciju.

Ja decembra gada pārmaiņu temps būtu 3,0%, tas nenozīmētu, ka cenas ir atgriezušās iepriekšējā līmenī. Tas nozīmētu, ka HICP aptvertais patēriņa grozs 2026. gada decembrī ir par 3,0% dārgāks nekā 2025. gada decembrī. Arī lēnāka inflācija joprojām ir cenu kāpums.

Atsevišķas ģimenes pieredze var būt citāda. Mājsaimniecība, kas lielu ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei vai transportam, var just spēcīgāku sadārdzinājumu nekā rāda kopējais indekss. Savukārt zemākas enerģijas izmaksas var ievērojami atvieglot budžetu pat tad, ja pakalpojumu cenas turpina augt.

Svarīgi nesajaukt trīs dažādus lielumus:

• decembra HICP gada inflācija salīdzina 2026. gada decembri ar 2025. gada decembri;
• 1. gada vidējā inflācija apkopo visu divpadsmit mēnešu cenu līmeni;
• Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss nav šīs prognozes izšķiršanas rādītājs.

Pārtika, enerģija un mājoklis var noteikt gada nogales virzienu

Pārtikas cenas ietekmē ikdienas sajūtu par inflāciju

Pārtikas cenu virziens ir īpaši svarīgs, jo pirkumi notiek bieži un cenu izmaiņas cilvēki pamana ātri. “Jā” scenārijam palīdzētu vairāki mēneši bez plaša pārtikas cenu kāpuma, kā arī lētākas izejvielas, transports vai ražošana.

Pretējs risks rastos, ja vienlaikus sadārdzinātos vairākas ikdienas preču grupas. Ražas apjomi, laikapstākļi, importa cenas un piegādes izmaksas var ietekmēt veikalu cenas ar nobīdi, tādēļ viens mierīgs mēnesis vēl negarantē zemu decembra rādītāju.

Enerģijas un mājokļa izmaksām iespējamas straujas svārstības

Elektrības, gāzes, siltumenerģijas un degvielas cenas var samērā ātri mainīt kopējo inflācijas ainu. Ja enerģijas tirgi saglabātos mierīgi un ziemas sākums neradītu papildu izmaksu spiedienu, decembra HICP būtu vieglāk noturēties līdz 3,0%.

“Nē” scenāriju varētu stiprināt ārējs enerģijas cenu lēciens, piegādes traucējumi vai mājokļa uzturēšanas izmaksu kāpums. Risks nav tikai tiešais rēķinu sadārdzinājums: dārgāka enerģija var palielināt arī pārtikas ražošanas, preču pārvadāšanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

Pakalpojumi un algas var uzturēt noturīgāku inflāciju

Preču cenas dažkārt reaģē uz pasaules tirgiem strauji, bet pakalpojumu inflācija mēdz mainīties lēnāk. Frizieru, ēdināšanas, remonta, atpūtas un citu pakalpojumu cenās būtiska izmaksu daļa ir darbaspēks.

Algu pieaugums pats par sevi nav pierādījums gaidāmam cenu lēcienam. Uzņēmums lielākas darbaspēka izmaksas var segt ar augstāku ražīgumu, mazāku peļņas maržu vai efektīvāku darbu. Tomēr nozarēs ar ierobežotām iespējām palielināt ražīgumu algu izmaksu pārnešana cenās var būt izteiktāka.

Transporta sadaļā jāvēro ne tikai degviela, bet arī pārvadājumu un ar transportlīdzekļiem saistīto pakalpojumu cenas. Lētāka nafta var samazināt degvielas cenu spiedienu, taču remonts, apdrošināšana vai sabiedriskā transporta tarifi var virzīties citādi.

Kā veidotos “jā” scenārijs

Lai decembra HICP gada inflācija būtu 3,0% vai zemāka, nav nepieciešams cenu kritums visās kategorijās. Pietiktu ar tādu kopējo dinamiku, kurā mērenāks kāpums vienā grupā kompensē straujāku sadārdzinājumu citā.

“Jā” iespēju palielinātu:

• stabilas vai zemākas enerģijas un degvielas cenas gada nogalē;
• pārtikas sadārdzinājuma palēnināšanās vairākās lielās preču grupās;
• mājokļa izmaksu pieauguma mazināšanās;
• pakalpojumu cenu kāpuma pakāpeniska bremzēšanās;
• labvēlīgs bāzes efekts, decembra cenu līmeni salīdzinot ar 2025. gada decembri.

Bāzes efekts rodas tādēļ, ka gada inflācija ir atkarīga ne tikai no pašreizējā cenu virziena, bet arī no cenu līmeņa pirms gada. Ja salīdzinājuma mēnesī cenas jau bija augstas, gada pieauguma temps var samazināties pat bez būtiska cenu krituma veikalos vai rēķinos.

Kas novestu pie rezultāta virs 3,0%

“Nē” ceļš kļūtu ticamāks, ja vairāki cenu riski īstenotos vienlaikus. Atsevišķs degvielas vai pārtikas cenu kāpums vēl var nebūt izšķirošs, taču plašāks sadārdzinājums kopā ar noturīgu pakalpojumu inflāciju varētu noturēt kopējo rādītāju virs robežas.

Galvenie augšupvērstie riski ir:

• enerģijas cenu pieaugums pirms apkures sezonas vai tās sākumā;
• jauns pārtikas izejvielu un loģistikas izmaksu vilnis;
• straujāks mājokļa pakalpojumu vai tarifu sadārdzinājums;
• darbaspēka izmaksu pārnešana gala cenās;
• nelabvēlīgs bāzes efekts tieši gada pēdējā mēnesī.

Arī mēnešu secība būs svarīga. Ja cenu spiediens pieaugtu rudenī, tas varētu saglabāties decembra indeksā. Ja lielākais kāpums būtu īslaicīgs un vēlāk atkāptos, gada nogales rezultāts varētu būt zemāks, nekā liecinātu viens starpposma mēnesis.

Kuri signāli jāvēro līdz decembrim

Katrs jaunais Eurostat mēneša HICP rādītājs papildinās ainu, taču neizšķirs prognozi pirms decembra datiem. Vērtīgāk par viena kopējā skaitļa vērošanu būs salīdzināt, vai cenu spiediens kļūst šaurāks vai izplatās vairākās patēriņa grupās.

Rudenī īpaši nozīmīgi būs trīs jautājumi: vai enerģija joprojām mazina kopējo inflāciju, vai pārtikas cenas pārstāj paātrināties un vai pakalpojumu inflācija sāk pārliecinoši bremzēties. Jāseko arī mājokļa izmaksām, jo apkures sezonas sākums var mainīt ģimeņu rēķinus un kopējo cenu ainu.

Praktiski 3,0% robeža mājsaimniecībai jāuztver kā ekonomikas temperatūras rādītājs, nevis personīgā budžeta prognoze. Ģimenēm joprojām ir lietderīgi atsevišķi sekot pārtikas, enerģijas, mājokļa un transporta izdevumiem, jo tieši šo kategoriju īpatsvars nosaka individuāli izjusto inflāciju.

Kā tiks noteikts galīgais rezultāts

Prognoze noslēdzas ar “jā”, ja Eurostat pirmajā oficiālajā pilnajā publikācijā Latvijas HICP gada pārmaiņu temps par 2026. gada decembri ir 3,0% vai mazāks. Precīzi 3,0% tiek ieskaitīti “jā” pusē.

Ja pirmajā pilnajā publikācijā rādītājs pārsniedz 3,0%, rezultāts ir “nē”. Vēlāki statistikas labojumi sākotnējo iznākumu nemaina. Ja decembra vērtība paredzētajā laikā nav publicēta, jautājums paliek neatrisināts līdz pirmajai pilnajai Eurostat publikācijai.

Izšķiršanā netiek izmantota visa 2026. gada vidējā inflācija, ātrais novērtējums vai Latvijas nacionālā patēriņa cenu indeksa rādītājs. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs Eurostat ieraksts, kurā Latvijai norādīts 2026. gada decembra HICP gada pārmaiņu temps.

Avots: Eurostat