Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā pārsniegs 3%

Centrālās statistikas pārvaldes dati noteiks, vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs augstāka par 3,0%. 2026. gada 17. augustā decembra rādītājs vēl nav zināms, tādēļ iznākumu var mainīt pārtikas, enerģijas, transporta un pakalpojumu cenas gada pēdējos mēnešos. Prognoze tiek slēgta 31. decembrī, bet atrisināta pēc CSP pirmās oficiālās publikācijas par decembri.

Būtība īsumā

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī sasniegs vismaz 3,1%?
• Prognozes termiņš ir 2026. gada 31. decembris.
• JĀ iznākums: CSP publicē 3,1% vai augstāku gada inflāciju.
• NĒ iznākums: CSP publicē 3,0% vai zemāku gada inflāciju.
• Rezultātu nosaka CSP nacionālais patēriņa cenu indekss, nevis Eurostat saskaņotais indekss.

Ko 3% slieksnis patiesībā mēra

Izšķirošais rādītājs ir Latvijas patēriņa cenu indeksa pārmaiņas 2026. gada decembrī pret 2025. gada decembri. Tas ir gada inflācijas rādītājs, nevis cenu pārmaiņa tikai viena mēneša laikā un nevis prognoze par visu 2026. gada vidējo inflāciju.

Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu sadaļa ir oficiālais Latvijas avots šim rādītājam. Savukārt CSP datubāzes PCI010m tabulā publicēti patēriņa cenu indeksi un to pārmaiņas pa mēnešiem.

Lasi arī: Degvielas cenas Latvijā kāpj: ko nozīmē 50 litru uzpilde

Kopējā inflācija apkopo daudzas izdevumu grupas atbilstoši to svaram patēriņa grozā. Tāpēc pārtikas cenu kāpums par 5% pats par sevi nenozīmē 5% kopējo inflāciju. To var daļēji kompensēt lētāka enerģija, degviela vai ilglietojuma preces.

Arī konkrētas mājsaimniecības pieredze var atšķirties no valsts vidējā rādītāja. Ģimene, kura lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un apkurei, cenu pieaugumu var izjust citādi nekā mājsaimniecība ar atšķirīgu patēriņa struktūru.

Pārtikas cenas var kļūt par svarīgu decembra faktoru

Pārtika ir regulārs un plaši jūtams mājsaimniecību izdevums. Decembra inflāciju var paaugstināt dārgākas izejvielas, ražas problēmas, transportēšanas izmaksas, darbaspēka atalgojums un piegādes traucējumi. Ietekme būs atkarīga arī no tā, cik lielu izmaksu daļu mazumtirgotāji pārnesīs uz gala cenām.

Gada salīdzinājumā būtiska ir arī 2025. gada decembra cenu bāze. Pat nelielas cenu izmaiņas 2026. gada nogalē var radīt atšķirīgu gada inflācijas rezultātu atkarībā no tā, vai salīdzinājuma mēnesī attiecīgās preces jau bija kļuvušas dārgākas vai lētākas.

Pretējs scenārijs būtu laba lauksaimniecības produkcijas pieejamība, zemākas pārvadājumu izmaksas un spēcīga cenu konkurence. Atlaižu kampaņas var ietekmēt atsevišķu preču faktiskās cenas, taču viena veikalu ķēde vai viena produktu grupa nevar droši parādīt visa patēriņa groza virzienu.

Enerģija un mājokļa izmaksas var strauji mainīt kopainu

Elektrība, siltumenerģija, gāze un citi ar mājokli saistītie izdevumi var būt svārstīgi. Vairumtirdzniecības cenu kāpums, aukstāki laikapstākļi vai tarifu pārmaiņas palielinātu iespēju, ka kopējā inflācija pārsniegs 3,0%.

Tomēr enerģijas tirgus cenu kritums vai labvēlīgs salīdzinājums ar iepriekšējo gadu var inflāciju bremzēt. Pat ja mājsaimniecības rēķins ziemā pieaug lielāka patēriņa dēļ, tas vēl nenozīmē, ka statistiski ir kāpusi vienas enerģijas vienības cena. Patēriņa apjoms un cenu indekss nav viens un tas pats.

Regulētie tarifi ir īpaši nozīmīgi, jo administratīvs lēmums var skart daudzus lietotājus vienlaikus. Lai novērtētu decembra iznākumu, jāšķir paziņots tarifu lēmums no tā faktiskās spēkā stāšanās dienas. Izmaiņas pēc decembra neietekmēs 2026. gada decembra rādītāju.

Degviela, nodokļi un piegāžu riski ietekmē vairākas nozares

Naftas cenu un valūtas kursa pārmaiņas var samērā ātri atspoguļoties degvielas cenās. Tas tieši ietekmē autovadītājus, bet netieši arī preču piegādi, pasažieru pārvadājumus un uzņēmumu pakalpojumu izmaksas.

Nodokļu vai akcīzes likmju izmaiņas var radīt vienreizēju cenu līmeņa kāpumu noteiktās kategorijās. To ietekme uz kopējo inflāciju būs atkarīga no skarto preču svara patēriņa grozā, ieviešanas datuma un tā, cik pilnīgi uzņēmumi nodokļa izmaiņas iekļaus gala cenās.

Ārējie riski ietver piegādes maršrutu traucējumus, izejvielu deficītu un negaidītu importa izmaksu kāpumu. Šie faktori atbalstītu JĀ scenāriju. Stabilākas piegādes, zemākas energoresursu cenas un vājāks ārējais pieprasījums savukārt palielinātu NĒ iznākuma iespēju.

Algu kāpums var uzturēt pakalpojumu inflāciju

Pakalpojumu cenas bieži ir cieši saistītas ar vietējām darbaspēka izmaksām. Ja algas aug straujāk par ražīgumu un pieprasījums saglabājas noturīgs, uzņēmumiem var būt vairāk iespēju paaugstināt cenas ēdināšanā, remontā, personīgajos pakalpojumos un citās darbietilpīgās nozarēs.

Vienlaikus algu pieaugums automātiski nenozīmē tāda paša apmēra cenu kāpumu. Uzņēmumi var samazināt peļņas maržu, uzlabot ražīgumu vai saskarties ar vājāku patērētāju pieprasījumu. Augstākas aizņemšanās izmaksas un piesardzīgāki pirkumi var ierobežot cenu celšanu.

Tieši pakalpojumu noturība var būt svarīga, ja preču un enerģijas cenas gada nogalē stabilizējas. Lai inflācija nokristu līdz 3,0% vai zemāk, ar vienas svārstīgas kategorijas kritumu var nepietikt, ja vairākās vietējās pakalpojumu nozarēs cenas turpina kāpt.

Ko 3% inflācija nozīmētu mājsaimniecības budžetam

Gada inflācija 3% nenozīmē, ka katra prece kļuvusi tieši par 3% dārgāka. Tā raksturo vidējo cenu līmeņa pārmaiņu patēriņa grozā. Vienā kategorijā cenas var pieaugt ievērojami straujāk, citā nemainīties vai samazināties.

Vienkāršots piemērs: ja statistiskajam grozam līdzvērtīgi izdevumi iepriekš bija 1000 eiro mēnesī, 3% vidējais cenu kāpums atbilstu aptuveni 30 eiro. Tas nav individuāls rēķina aprēķins, jo katras mājsaimniecības izdevumu sadalījums atšķiras.

Budžeta plānošanā lietderīgāk ir sekot savām lielākajām kategorijām:

• pārtikas pamatprecēm un regulārajiem pirkumiem;
• elektrības, apkures un apsaimniekošanas rēķiniem;
• degvielai vai sabiedriskā transporta izmaksām;
• bieži izmantoto pakalpojumu cenām;
• gaidāmajām nodokļu un tarifu izmaiņām.

Šāda pieeja palīdz pamanīt personisko cenu slogu, pat ja kopējais valsts inflācijas rādītājs mainās mēreni.

Divi iespējamie ceļi līdz decembra rezultātam

Kas novestu pie JĀ iznākuma

3,1% vai augstāku gada inflāciju varētu veicināt vairāku faktoru sakritība: pārtikas cenu paātrinājums, enerģijas sadārdzinājums, tarifu vai nodokļu kāpums un noturīga pakalpojumu inflācija. Papildu spiedienu radītu ārēji piegāžu traucējumi vai straujš degvielas cenu lēciens.

Kas novestu pie NĒ iznākuma

3,0% vai zemāku rezultātu atbalstītu lētāka enerģija, stabilas pārtikas cenas, vājāks patēriņa pieprasījums un labvēlīga iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze. NĒ var iestāties arī tad, ja dažas redzamas kategorijas sadārdzinās, bet to atsver cenu kritums citās nozīmīgās grupās.

Pašlaik neviens atsevišķs faktors negarantē iznākumu. Izšķiroša būs visu kategoriju kopējā ietekme un to svars CSP izmantotajā patēriņa grozā.

Kā tiks noteikts galīgais rezultāts

Prognoze tiks pārbaudīta pēc CSP pirmās oficiālās publikācijas par 2026. gada decembra patēriņa cenu pārmaiņām. Ja nacionālā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa būs 3,1% vai augstāka, rezultāts būs JĀ. Ja tā būs 3,0% vai zemāka, rezultāts būs NĒ.

Eurostat saskaņotā patēriņa cenu indeksa dati ir noderīgi Latvijas salīdzināšanai ar citām Eiropas Savienības valstīm, taču tie neatrisinās šo prognozi. Nacionālajam un saskaņotajam indeksam var atšķirties tvērums un rezultāts.

Pēc gada beigām svarīgākais nākamais pārbaudes punkts būs CSP pirmā publikācija par decembri un tieši tajā norādītā gada pārmaiņa. Atsevišķu preču cenu novērojumi, provizoriskas aplēses vai vēlāk publicēts Eurostat rādītājs nevar aizstāt šo rezultātu.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde